Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi. Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam – tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.
/Exodus 12:13-14/
Grūti pateikt vai šī ir tā Bībeles rakstu vieta, kuru jūs sagaidījāt dzirdēt šais Lieldienās. Tomēr šīs ir pirmās, pašas pirmās jūdu Lieldienas. Mums šais svētkos ir pierasts un vairāk patīk dzirdēt par skaisti krāsotām olām, līksmu izšūpošanos, vai vismaz jauki saulainu rītu, kurā sievas atrod tukšo kapu. Tas viss protams piederas pie Lieldienām un līdz saulainajam rītam arī mēs nonāksim. Tomēr lai rīts iestātos, ir jāpaiet tumšajai naktij.
Man, laukos dzimušam un dzīvojušam, tādi asiņaini skati ir bijuši diezgan pierasta lieta. Cūku bēres, vistu bēres, aitu bēres un citu mājlopu bēres nešķiet nekas sevišķs. Tas tā šodien tikai cilvēkiem nāk ģībiens, ieraugot asins pilienu uz pirkstiņa, kad jānodod analīzes. Atceros, smalki, kā cūku nokaujot tika spainī tika salietas asinis un tad tās asinis tika pildītas desās. Tas, kas to darīja, bija pamatīgi notašķījies. Nu nekāda romantika un apburošais skats tas nebija. Padomājiet, kas jums ir bijis tas asiņainākais skats ko nācies piedzīvot. Tās nav patīkamas atmiņas, bet reiz gadījās, ka skolas laikā savai radiniecei netīšam iemetu pa galvu ar pamatīgu akmeni un vienā momentā asinis burtiski pārklāja visu viņas galvas virsu. Skats galīgi nebija no tiem patīkamākajiem. Ja godīgi, tas bija briesmīgs skats. Šodien mēs sakām, ka tik daudz asiņu ir televīzijā un ka tas ir par traku. Tas ir nepatīkami un briesmīgi. Var jau kādreiz par šīm lietām pasmieties, bet kad tas nonāk līdz kaut kam personīgam, tad asiņainie skati ir briesmīgi un pat pretīgi. Tomēr gan jūdu, gan kristiešu Lieldienas nav iedomājamas bez šiem briesmīgajiem un pretīgajiem skatiem. Tad kāds asinīm sakars ar šiem gaišajiem un līksmajiem pavasara svētkiem?
Continue reading