Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāja uz tēviem, bet šajās pēdējās dienās Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. Dievs ir licis viņu visam par mantinieku, caur viņu arī radījis visu pasauli. Dēls, būdams Dieva godības mirdzums un būtības atveids un nesdams visu ar sava spēka pilno vārdu, ir šķīstījis cilvēku no grēkiem un nosēdies augstībā pie visuvarenā Dieva labās rokas. Tā viņš tapis tik daudz augstāks par eņģeļiem, cik augstāku vārdu
pār tiem ir iemantojis.
/Ebrejiem 1:1-4/

Šodien ir Palmu svētdiena. Mēs, latvieši to saucam par pūpolsvētdienu, palmas pie mums neaug, bet šis ir laiks, kad parasti viskrāšņāk sāk ziedēt pūpoli. Bet ar pašiem pūpoliem šai atzīmējamai dienai nav nekāda sakara. To gan katrs pēc savas labpatikas var radīt. Piemēram Pedvālē šai dienā ar pūpolu zariem mēģinās izpērt laukā no zemes akmeņus. Notikšot akmeņu modināšanas rituāls. Nu lai veicas viņiem tur. Es gan šodien aicinātu atgriezties pie šīs atceres dienas tur, kur tā ir veidojusies. Pūpolsvētdiena ievada kluso nedēļu un tāpat kā adventa laikā mēs sagaidām Ziemsvētkus, tā šī ir diena, kas ievada Lieldienu notikumus. Šī ir atceres diena Jēzus ienākšanai Jeruzālemē. Viņš sēdēja ēzeļa mugurā un ļaudis tam no palmu zariem izklāja priekšā ceļu saucot: “Ozianna, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!”. Šī ir līksmes pilna diena, jo solītais Ķēniņš un Glābējs ir ieradies.

Pēc nedēļas svinēsim Lieldienas, atkal saucot un slavējot to Kungu: “Slava Dievam, Kristus ir augšāmcēlies! Kaps ir tukšs!” Divas līksmas dienas, kam pa vidu ir klusā nedēļa. Kāpēc? Vai nav mazliet mulsinoši. Šī nedēļa Zaļā Ceturtdienā atgādina Pashā svētku mielastu un tam sekojošo nodevību. Lielajā Piektdienā šie paši cilvēki, ka šodien sauc: “Ozianna!”, kliedza: “Sit viņu krustā!” Vai šie notikumi kaut kādā veidā runā uz Tevi šodien? Vai klusā nedēļa ir laiks, kad tu ļauj sev norimties un klusi gaidīt, lai Dievs tev atklājas, jeb viens ķeksītis ikgadējā kalendārā? Klusajā nedēļa nav jāstaigā uz pirkstu galiem, jeb jāizvairās no skaļākas runāšanas. Tas ir gavēņa laiks, kura nozīme nav ēdiena boikotēšanā, bet gan savas dzīves steigas apturēšanā. Šis ir laiks, kad Dievs aicina apstāties un ieklausīties. Dievs runā, tikai vai tu esi gatavs klausīties?

Dievs runā uz un caur praviešiem.
Vēstule ebrejiem sākas ar vārdiem, ka senlaikos Dievs runāja caur praviešiem. Mēs šo gadu esam sākuši soli pa solim, hronoloģiskā veidā pētīt “Dieva stāstu”. Un šai nedēļā esam nonākuši arī līdz vīram, kas tiek saukts par lielāko no praviešiem. Vecā Derība saka, ka nav otra tāda pravieša, kas būtu tādus brīnumus darījis un atzinis to Kungu vaigu vaigā. Nav otra ar tik stingru roku un vareniem darbiem. Tas ir Mozus. Mozus uzauga Ēģiptē kopā ar saviem cilts brāļiem, kas bija tur apmetušies Jāzepa laikā. Tomēr laiks bija pagājis un Ēģiptes patreizējais faraons Izraēla bērnus vairs ne vien viesmīlīgi neuzņēma, bet lika tiem vergot. Lika nonāvēt visus jaundzimušos zēnus, lai šī tauta pārstātu pieaugt. Mozus tika izglābts un brīnumainā kārtā uzauga paša faraona pilī, no kurienes viņam nācās vēlāk aizbēgt. Un tad, prom no savām mājām, viņš sadzirdēja Dieva balsi. Mozus kļuva par aitu ganu un kāda lauka malā viņš saredzēja īpašu parādību un sadzirdēja kādu balsi. Tas bija Dievs, kurš runāja uz Mozu no degoša ērkšķu krūma. Dievs izraudzījās šo vīru, lai caur viņu darītu savus varenos darbus.

Dievs nav klusējošs. Dievs vēlas uzrunāt. Viņš neklusēja, redzot savas tautas mocības Ēģiptē. Viņš ir reāla persona, kas pavisam reāli runā. Dieva Vārds saka, ka viņš runāja caur praviešiem. Tas ir tipiskais veids, kā Dievs runā. Dieva runāšana parasti nav kādas filozofiskas domas, kas lidinās gaisā, vai idejas, kas negaidot ienāk prātā. Dievs runā caur praviešiem. Dievs Izraēliešus neuzrunā katram personīgi kaut ko iečukstot sirdī. Varam jautāt, kāpēc gan nē? Un šodien visai populāra ir šī ideja, ka Dievs katram jāsastop pa savam, katras Dievu izprot pa savam, katrs Dievu saredz savādāk. Mēs taču esam individualitātes, kas paši spējam pieņemt lēmumus par to, kas un kāds ir mans Dievs, vai ne? Jā, Dievu piedzīvojam mēs katrs individuāli, tomēr viņš ir nemainīgs un viņš nav atšķirīgs katram cilvēkam. Viņš ir viens Dievs. Kad Mozus vaicā Dievu pēc viņa vārda, Dievs atbild trīs veidos:

• ES ESMU, kas ES ESMU
• ES ESMU
• Tas KUNGS, jūsu tēvu Dievs

Pirmajā brīdī tas var šķist ļoti mulsinoši. Var šķist, ka Dievs sevi negrib atklāt pilnībā. Kas tas par vārdu “ES ESMU”? Tas nav ne Jānis, ne Juris, ne Pēteris. Tas nav ne Pērkons, ne Ūsiņš. Tas neko neizsaka. Bet vai patiešām? Manuprāt tas izsaka ļoti daudz. Tas pasaka par Dievu daudz vairāk nekā kāds vārds no kalendāra. Krievu valodā kādos tulkojumos tiek lietots vārds “Сущий”. Tas nozīmē vispārīgs, pāri visiem vārdiem stāvošs. Ebreju valodā tas ir vārds JHWH – Jahve vai Jehova. Kādi valodu pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka šis vārds līdzinās elpošanas skaņai. Tāpēc ka ES ESMU ir visaptverošs “vārds”. Jāņa evaņģēlijs sākas ar vārdiem “Iesākumā bija Vārds un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs” Jānis raksta grieķu valodā un viņš šeit nelieto šo pašu senebreju vārdu, bet gan Logos, kas senās grieķijas kultūrā arī bija vispārīgs apzīmējums. Citiem vārdiem mēs varam teikt, ka Dievs nav ar kādu vārdu aprakstāms. Pretējā gadījumā ļoti veikli varam kļūt par sekotājiem kādiem maldiem. Piemēram “Jehovas liecinieki” ir izveidojuši savu Jaunās Derības tulkojumu, kur vairāk kā 200 reizes Dievu vārds apzīmēts ar Jehova, kaut gan oriģinālajā grieķu tekstā šis vārds nekur neparādās.

Dievs ir universāls, viņš runā caur praviešiem daudz un dažādos veidos. Tā bija teikts šeit Vēstulē Ebrejiem. Un tas man dod neizsakāmu mierinājumu. Pat ja kādi no veidiem, kā Dievs runā, ir man neizprotami, viņš runā dažādos veidos. Ja es nespēju izprast Dievu un to, ko viņš saka, lasot Eceķiēla grāmatu, tad Dievs runā caur Ījaba grāmatu. Ja man grūti uztvert Dieva balsi no 3. Mozus grāmatas, tad es skaidri to dzirdu, lasot Salamana Pamācības. Un man nav jākrīt izmisumā, ka es viņu neizprotu, jo Dievs runā dažādos veidos. Tas arī kristietību atšķir no citām reliģijām. Mozus savai tautai bija saprotams veids, kā sadzirdēt Dievu. Un mēs Rakstos redzam, kā Dievs ir lietojis praviešus.

Dievs runā caur Dēlu.
Ir labi, ka Dievs atrod praviešus, caur ko runāt. Bet ir vēl kas vairāk. Senlaikos Dievs ir runājis caur praviešiem, bet pēdējās dienās viņš ir runājis caur savu Dēlu. Un šī jau ir otrā sarunu fāze. Tas nozīmē, ka šis veids nav pielīdzināms senlaiku veidam. Tomēr tas uzreiz nenozīmē, ka senlaiku veidu Dievs ir atmetis. Ko šeit raksti uzsver ir tas, ka šis pēdējais komunikācijas veids ir varenāks un tiešāks, kā senlaiku veids. Tas ir līdzīgi, kā es ar jums pa nedēļu būtu runājis pa telefonu, bet nu mēs varam parunāt aci pret aci. Dieva Dēls nav tikai pravietis. Šeit ir lielākā kļūda Islama reliģijā, kas saka, ka Jēzus bija viens no praviešiem, tāpat kā Muhameds. Mūsu bērni ir pilnvērtīgi cilvēki, tāpat kā mēs. Dieva Dēls ir pilnīgs Dievs. No šejienes arī mēs nonākam pie trīsvienības doktrīnas, kura nav pieņemama Jehovas lieciniekiem, jo viņu Dievs ir aprobežojies ar vārdu Jehova. Ja tu ļoti vēlies saukt Dievu vārdā, tad sauc viņu tādā vārdā, kādā viņš, dievišķs būdams, kļuva cilvēkiem līdzīgs. Tas vārds ir Jēzus. Jēzus ir patiess Dieva vārds, jo viņš ir patiess Dievs. Viņš ir Dieva vienīgais Dēls.

Jā, arī trīsvienības doktrīna nav mums līdz galam vienmēr izprotama, bet ja es esmu vienlaicīgi gan dēls saviem vecākiem, gan tēvs, gan vīrs savai sievai, tad taču tas nenozīmē, ka man būtu jāpiestrādā pie personības dalīšanās vingrinājumiem. Nē, es esmu, kas es esmu. Savai meitai es būšu saprotams kā tētis un sievai, kā vīrs. Un saviem vecākiem es būšu saprotams kā viņu bērns. Dieva Dēls ir Dievs cilvēkiem saprotamā veidā – vienlaikus būdams arī pilnīgs cilvēks. Tomēr cilvēks, kas stāv pāri visiem praviešiem, jo viņš likts visam par mantinieku. Un vēl vairāk – caur viņu visa pasaule ir radīta! Ko saka šis mūsu šīsdienas pārdomu teksts? “Viņa godības mirdzums, būtības atveids, kas nes viņa spēka pilno vārdu.” Visa Dieva pilnība iznāk savas tautas priekšā šai dienā. Ja tā būtu kāda Holivudas filma, tad būtu jānodziest gaismām visapkārt, jāsāk skanēt fanfārām un starmešu gaismā uz skatuves baltā zirgā, apzeltītos seglos jāparādās viņam – dzīvā Dieva Dēlam.

Viņš Jeruzālemes vārtos parādās ēzeļa kumeļa mugurā, tāds samērā vienkārša paskata, un tomēr tauta viņam uzgavilē. Viņš ir pēdējā tautas cerība. Tāpat kā Mozus laikā šis pravietis bija pēdējā cerība paverdzinātajai Izraēla tautai, tāpat Jēzus šai tautai ir pēdējā cerība, lai sakautu visus tās ienaidniekus. Palmu svētdiena ir diena, kad Dieva apsolījumi ir beidzot piepildījušies. Un pat jāšana uz ēzeļa nevienam nešķiet mulsinoši, jo Dieva runātais caur praviešiem ir piepildījies, kas teica “Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzalemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.”
(Cah. 9:9)

Bet viņš nav tikai Izraēla tautas ķēniņš. Viņš nav tikai pasaules ļaužu valdnieks Viņš nav tikai palīgs. Viņš Lielajā Piektdienā izpircis cilvēku grēkus un Lieldienās nosēdies pie Dieva labās rokas. Viņš ir daudzkārt augstāks par eņģeļiem un viņa vārds ir daudzkārt augstāks. Mūsu tautā ir daudzi, kas saka: “Mums nevajag to ebreju Dievu. Mums ir pašiem savi, latviskai mentalitātei piemērotāki.” Jeb arī: “Es Dievam neticu. Es ticu tikai tam ko redzu ar savām acīm un tam ko varu aprēķināt.” Tomēr tas nekādi nemaina to, ka Jēzus Kristus ir patiesi valdošs Dievs, jo viņš ir tas kas stāv pāri visam. Pāri visiem eņģeļiem. Pāri visiem latviskajiem, krieviskajiem, igauniskajiem un visiem afrikāņu dieviem. Pāri Budai, Krišnam, Muhamedam. Viņš stāv pāri visiem viltus praviešiem, neviltus praviešiem, apustuļiem, mācītājiem un sludinātājiem. Viņš ir tas Kungs.

Jēzus ir Dievs
Dievs ir reāls. Viņu piedzīvojuši ir miljoniem kristiešu. Un ja kādam liksies, ka zinātne pierāda pretējo, tad zinātnieks, kuram būtu pilnīgs pamats apgalvot šo pretējo ir gēnu pētniecības projekta vadītājs Francis Kolinss. Tomēr viņš saka: “Bībeles Dievs ir arī gēnu Dievs. Dievu var atrast gan katedrālēs gan ķīmijas laboratorijās. Izpētot Dieva vareno un brīnumaino radīšanas faktu, zinātne var būt veids, kā viņu slavēt.” Šis izcilais zinātnieks bija ateists vēl tad, kad beidza savas studijas. Viņš stāsta arī par saviem Dieva īpašību izpētes ceļiem, kas noveda pie Jēzus Kristus personas, kad pēc divu gadu šaubām viņš kļuva par kristieti.

Nav citas realitātes ārpus Dieva. ES ESMU, kas ES ESMU. Tas nozīmē arī to, ka Dievs ir nemainīgs. Maleahijas 3:6 viņš saka: “Es esmu tas Kungs (Jahve), un es nepārveidojos.” Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Jēzus Kristus, kurš šai dienā tiek atklāts Jeruzalemei ir nepārveidots Dievs. Īsts Dievs un īsts cilvēks. Svētais Gars, kas mājo kristiešu sirdīs ir īsts Dievs. Jēzus brālis Jēkabs tādēļ saka: “Katrs labs devums un jebkura pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, kas ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna” (Jēk. 1-17) Tas ir prātam neaptverami, bet Dieva Svētais Gars, kurš darbojas šodien pie katra Jēzus sekotāja ir tik pat spēcīgs un autoritatīvs, kā Jēzus, kurš iejāj Jeruzalemē kā tautas ķēniņš, kurš dara brīnumus un dziedina, kurš Lieldienas rītā piecēlās no kapa un spējīgs piecelt ikvienu mirušo mūžīgai dzīvei. Ticība Dievam bez šī trīsvienības akcepta ir bezjēdzīga. Tad, ja kāds mums saka, ka šeit Dieva nav, man pat nebūtu ko atbildēt. Ja kāds saka, ka trīsvienība nekur nav pieminēta, lai paņem un atšķir kaut vai 1. Pētera 1:2. Pēteris bija Jēzum vistuvāk esošais cilvēks un viņš savu vēstuli sāk ar uzrunu Trīsvienīgā Dieva sekotājiem. Jo Dievs ir visaptverošs un pilnīgs.

Šodien daudziem ir grūti noticēt Jēzum, kā patiesam Dievam. Lielākā daļa cilvēku tic Jēzum, kā vēsturiskai personai, bet ne kā patiesam Dievam. Ir kādi, kas saka, ka Jēzus pats sevi ir vairījies saukt par Dievu, bet šie cilvēki laikam ir lasījuši citu grāmatu. Jāņa 8:58 skaidri un gaiši Jēzus saka farizejiem, kuri arī nespēja pieņemt viņa dievišķību: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa” Šāds ir Jēzus, kuram šai dienā tauta sauc: “Ozianna!” Šis ir Dieva Vārds – ES ESMU, kas ES ESMU. Un ikviens, kas pazīst Dievu vārdā, liksim visas savas cerības uz viņu.