Šajā reizē es vēlos apskatīt diezgan garu paragrāfu no Bībeles, bet visu vienā reizē tādēļ, ka tas ir viens notikums. Tāpēc, gari nekavējoties pie Rakstu vietas konteksta, uzreiz ķeršos pie rakstītā vārda.
lasīt tālāk »
Šodien mēs apskatīsim vienu pavisam vienkāršu stāstu. Jēzus paēdina tūkstošus ar nedaudz maizēm un zivīm. Lai arī tas ir brīnumains stāsts, tomēr to lasot, nerodas nekādas sevišķās neskaidrības un to uztvert ir ļoti vienkārši arī pirmklasniekam. Patiesībā šis ir stāsts par vienu grūtu un neparedzētu situāciju, un kā Jēzus palīdz no tās izkļūt. Tāpēc, lai šis stāsts mums kaut ko šodien nozīmētu, padomāsim vispirms par tām grūtajām situācijām, ar kādām mums katram šobrīd nākas saskarties. Es neticu, ka ir kāds cilvēks, kurš savā dzīves ikdienā nepiedzīvo situācijas, kur ļoti noderētu palīdzība. Tā ir sākot jau no mazumdienām, kad vajag kādu, kurš palīdz uzvilkt bikses. Vēlāk šīs aktualitātes mainās, kaut gan daudzi arī pie palīdzības bikšu uzvilkšanā reiz atgriezīsimies. Ir daudz un dažādas nepieciešamības, bet visregulārākā no tām ir nepieciešamība pēc ēdiena. Tā ir tā pamatrūpe. Strādājam taču pirmkārt, lai būtu ko ēst.
Jo smalkāki ēdieni man garšo, jo vairāk jānopūlas, lai tos iegūtu. Jo smalkāka dzīve man patīk, jo vairāk man jānopūlas. Un kas manas pūles padara vēl smagākas? Tie ir cilvēki, kuri traucē un nepalīdz, kā arī paša veselības problēmas. Tātad, lai es varētu laimīgi šeit dzīvot man vajag labu veselību un cilvēkus, kuri man kalpos un nerunās pretī. Tāpēc Jaunajā Gadā mēs cilvēkiem vēlam laimi un veselību, piebilstot, ka tas jau ir tas pats galvenais. Un tas ir tikai normāli.
Stāsts par tūkstošu paēdināšanu ir stāsts par Jēzus palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem ir šīs praktiskās ikdienas vajadzības. Ko tad dod Jēzus?
lasīt tālāk »
Jēzus sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu tam tici?”
/Jāņa ev. 11:25-26/
Šie ir vārdi, kurus Jēzus sacīja saviem mācekļiem aptuveni nedēļu pirms krustā sišanas un augšāmcelšanās. Viņš tos sacīja pirms veica kādu brīnumu darbu – uzmodināja kādu nesen mirušu vīrieti, Lācaru.
Lieldienas ir kristiešu lielākie svētki. Tāpēc jau mums latviešiem ir arī šai dienai dots tāds nosaukums. Mēs zinām daudz dažādas konfesijas – baznīcas, kuras vieno atšķirīgas ticības apliecības izpratnes. Taču vienā lietā visas šīs draudzes ir vienotas – baptisti, luterāņi, katoļi, adventisti, vasarsvētku draudzes, metodisti, reformāti, presbiterāņi, pareizticīgie un daudzas citas denominācijām nepiederošas draudzes. Šī viena lieta ir Kristus augšāmcelšanās fakts. Kristus augšāmcelšanās diena ir lielākā diena ikvienā no šim ticīgo apvienībām. Pat tad, ja šī diena kādreiz nesakrīt vienā datumā, dēļ atšķirīgās kalendāra lietošanas, pats vienojošais fakts paliek nemainīgs – Kristus ir augšāmcēlies. Jēzus ir augšāmcēlušais Dieva Dēls.
lasīt tālāk »
2010. gads mums droši vien aizritēs lasot Jāņa evaņģēliju vairāk, nekā parasti. Jau no Janvāra un turpmāk katru svētdienu šī būs grāmata, no kuras vārda smelsim – ko Dievs ar to grib pateikt man šodien. Ja Jaunajā gadā esi apņēmies sākt jaunu dzīvi (kā parasti), tad šī “Jāņa Evaņģēlija” sērija to spēs izmainīt vairāk, nekā jebkas cits.
Atgādināšu tikai, ka dievkalpojumi Mazsalacas baptistu draudzē notiek svētdienās, plkst. 11:00 un durvis ir atvērtas ikvienam klausītājam. Lai šis gads tev patiesi ir pārmaiņu gads!
28. oktobris – Kā es varu būt pārliecināts par savu ticību?
5. novembris – Kāpēc un kā man lūgt?
19. novembris – Kāpēc un kā man lasīt Bībeli?
26. novembris – Kā Dievs mūs vada?
21. novembris – ALFAS SESTDIENA
24. novembris – Kā es varu pretoties ļaunumam?
3. decembris – Kāpēc un kā mums stāstīt citiem?
10. decembris – Vai Dievs dziedina šodien?
17. decembris – Kam man Baznīca?
