Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi. Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam – tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.
/Exodus 12:13-14/

Grūti pateikt vai šī ir tā Bībeles rakstu vieta, kuru jūs sagaidījāt dzirdēt šais Lieldienās. Tomēr šīs ir pirmās, pašas pirmās jūdu Lieldienas. Mums šais svētkos ir pierasts un vairāk patīk dzirdēt par skaisti krāsotām olām, līksmu izšūpošanos, vai vismaz jauki saulainu rītu, kurā sievas atrod tukšo kapu. Tas viss protams piederas pie Lieldienām un līdz saulainajam rītam arī mēs nonāksim. Tomēr lai rīts iestātos, ir jāpaiet tumšajai naktij.

Man, laukos dzimušam un dzīvojušam, tādi asiņaini skati ir bijuši diezgan pierasta lieta. Cūku bēres, vistu bēres, aitu bēres un citu mājlopu bēres nešķiet nekas sevišķs. Tas tā šodien tikai cilvēkiem nāk ģībiens, ieraugot asins pilienu uz pirkstiņa, kad jānodod analīzes. Atceros, smalki, kā cūku nokaujot tika spainī tika salietas asinis un tad tās asinis tika pildītas desās. Tas, kas to darīja, bija pamatīgi notašķījies. Nu nekāda romantika un apburošais skats tas nebija. Padomājiet, kas jums ir bijis tas asiņainākais skats ko nācies piedzīvot. Tās nav patīkamas atmiņas, bet reiz gadījās, ka skolas laikā savai radiniecei netīšam iemetu pa galvu ar pamatīgu akmeni un vienā momentā asinis burtiski pārklāja visu viņas galvas virsu. Skats galīgi nebija no tiem patīkamākajiem. Ja godīgi, tas bija briesmīgs skats. Šodien mēs sakām, ka tik daudz asiņu ir televīzijā un ka tas ir par traku. Tas ir nepatīkami un briesmīgi. Var jau kādreiz par šīm lietām pasmieties, bet kad tas nonāk līdz kaut kam personīgam, tad asiņainie skati ir briesmīgi un pat pretīgi. Tomēr gan jūdu, gan kristiešu Lieldienas nav iedomājamas bez šiem briesmīgajiem un pretīgajiem skatiem. Tad kāds asinīm sakars ar šiem gaišajiem un līksmajiem pavasara svētkiem?
Continue reading →

Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāja uz tēviem, bet šajās pēdējās dienās Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. Dievs ir licis viņu visam par mantinieku, caur viņu arī radījis visu pasauli. Dēls, būdams Dieva godības mirdzums un būtības atveids un nesdams visu ar sava spēka pilno vārdu, ir šķīstījis cilvēku no grēkiem un nosēdies augstībā pie visuvarenā Dieva labās rokas. Tā viņš tapis tik daudz augstāks par eņģeļiem, cik augstāku vārdu
pār tiem ir iemantojis.
/Ebrejiem 1:1-4/

Šodien ir Palmu svētdiena. Mēs, latvieši to saucam par pūpolsvētdienu, palmas pie mums neaug, bet šis ir laiks, kad parasti viskrāšņāk sāk ziedēt pūpoli. Bet ar pašiem pūpoliem šai atzīmējamai dienai nav nekāda sakara. To gan katrs pēc savas labpatikas var radīt. Piemēram Pedvālē šai dienā ar pūpolu zariem mēģinās izpērt laukā no zemes akmeņus. Notikšot akmeņu modināšanas rituāls. Nu lai veicas viņiem tur. Es gan šodien aicinātu atgriezties pie šīs atceres dienas tur, kur tā ir veidojusies. Pūpolsvētdiena ievada kluso nedēļu un tāpat kā adventa laikā mēs sagaidām Ziemsvētkus, tā šī ir diena, kas ievada Lieldienu notikumus. Šī ir atceres diena Jēzus ienākšanai Jeruzālemē. Viņš sēdēja ēzeļa mugurā un ļaudis tam no palmu zariem izklāja priekšā ceļu saucot: “Ozianna, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!”. Šī ir līksmes pilna diena, jo solītais Ķēniņš un Glābējs ir ieradies.
Continue reading →

Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: “Nāciet tuvāk klāt!” Un tie pienāca. Un viņš sacīja: “Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti. Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.
/Genesis 45:4-5/

Ja esat lidojuši ar lidmašīnu tad varbūt būsiet ievērojuši kādu interesantu lietu. Lidmašīna lidlauka skrejceļu izmanto abos divos virzienos. Man, lidojot uz Amsterdamu, šī lidmašīna uz šī skrejceļa pagriezās dienvidu virzienā, bet braucot uz Frankfurti – uz ziemeļiem. Tomēr Frankfurte atrodas vairāk uz dienvidiem no Rīgas nekā Amsterdama. Paceļoties gaisā, lidmašīna ar slaidu loku apgriezās, un devās tomēr pareizajā virzienā. Kāpēc tā? Tā kā es esmu lidojis vairākkārt un bijis arī lidmašīnu muzejā, es saprotu, ka lai šis lidojošais transporta līdzeklis tiešām paceltos gaisā, tam jālido pret vēju. Un tā kā vēja virziens ir mainīgs, tad arī ieskriešanās ceļa virziens lidmašīnām attiecīgi tiek mainīts. Sasniedzot noteiktu ātrumu un augstumu, vēja virziens vairs nav tik noteicošs un tad var arī lidaparāts iegriezties pareizajā virzienā. Tomēr, neko nezinot par lidmašīnas lidojuma darbības principiem, varētu likties mazliet dīvaina šāda aplamu virzienu izvēle paceļoties no lidostas. Es gribu lidot uz siltām zemēm, bet mani ved ziemeļu virzienā. Varbūt pat kāds šādā brīdī satrauksies, vai iekāpis pareizajā maršrutā.

Kāpēc šis stāsts par lidmašīnu, kurš nepavisam nav no Bībeles, vai ar kādu kristīgu apceri? Vai mums dzīvē arī kādreiz negadās tā, ka liekas, viss notiek pilnīgi pretējā virzienā un ir pilnīgs pamats satraukumam. Latvija kļuvusi par brīvu valsti un nu mums vajadzēja taču pēdējo 20 gadu laikā zelt un plaukt, bet tomēr ir tik daudz nabadzīgu cilvēku visapkārt. Atšķirībā no padomju laikiem, šeit Mazsalacā kādu darbu dabūt ir ļoti grūti. Un kādreiz varbūt arī šķiet, ka viss kļūst tikai sliktāk. Skolā skolēnu skaits samazinās, bērnudārza un slimnīcas pastāvēšana apdraudēta, ēkas pilsētā kļūst arvien noplukušākas, dažas sabrūk pavisam, dzelzceļš nolikvidēts… Un tā mēs varētu droši vien vēl daudz lietu uzskaitīt.

Šīs dienas stāsts būs par vīru kura dzīve bija tieši tāda. It kā kaut kādas brīnumainas izmaiņas dzīvē notika, tomēr ceļš brīžiem izskatījās vedam pavisam pretējā virzienā. Un tomēr galamērķis tika sasniegts. Šis vīrs ir Ābrahāma mazmazdēls Jāzeps un viņš ir viens no 12 Jēkaba dēliem.
Continue reading →

Un Īzaks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.
Un divi bērni rosījās viņas miesās, un viņa sacīja: “Vai tam tā jābūt? Kāpēc gan man tā notiek?”
Un Tas Kungs viņai atbildēja: “Divas tautas ir tavā klēpī, un divas ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam.”
/Genesis 25:21-23/

Ir tāda populāra, bet diezgan muļķīga filma “Dumjš un vēl dumjāks”. Arī šīs dienas stāsts ir diezgan mūsdienīgs. Es pat teiktu – populārs. Beidzot mums ir Bībelē viens stāsts par reālu ģimenes dzīvi. Jums taču patīk vērot kādu svešu ģimeņu dzīves, vai ne? Seriāli, jeb tā sauktās “ziepju operas” lielākā daļa ir par svešu ģimeņu dzīvi. Nezinu cik daudz jūs no tiem skatāties, bet nu kaut ko jau katrs būsiet par tiem ja ne redzējuši, tad dzirdējuši. Nupat mums pat vienu šādu seriālu draudēja finanšu trūkuma dēļ apturēt filmēt, bet tā kā šo svešo cilvēku ģimeņu problēmas cilvēkiem ir ļoti aktuālas, tad skatītāji bija gatavi vākt šai “ziepju operai” pat ziedojumus. Bet nu ne jau par to, kāda ir seriālu vērtība, mēs šodien domāsim. Tomēr šādi TV raidījumi rosina mūsos iztēli. Atceros, kādā intervijā viens no mūsu “Neprāta cenas” aktieriem stāstīja, kā viņam uz ielas pienākusi vecāka kundze un sākusi pamācīt, ar kuru viņam tagad būtu jāprecas un kuras attiecības jāpārtrauc. Nu dažiem patiešām šādi seriāli kļūst par tik reāliem, ka tos grūti izšķirt no reālās dzīves.

Kādam no jums tie varbūt nebūs seriāli, bet žurnāli, tādi kā “Privātā dzīve”. Citam tās būs interneta vietnes. Cilvēkiem patīk redzēt kā dzīvo citi. Un patīk šausmināties, cik briesmīgi tie citi dzīvo. Vai arī patīk sevi mierināt, ka redz kā citiem arī iet diezgan traki. Un jāsaka, ka bieži vienu mūsu “Patiesā dzīve” nemaz nav sevišķi atšķirīga no tām “šausmīgajām”, kas ir publiskotas.

Es, brīžiem, kad garš laiks, ieteiktu labāk par TV seriālu vērošanu palasīt Bībeli. Jūs teiksiet – garlaicīgi. Bet šīsdienas stāsts par Īzaku un viņa ģimeni ir tieši šāds stāsts, par kādu ģimeni, kura ir kristīga ģimene, bet kuras “Privātā dzīve” rada mūsos izbrīnu, neizpratni un galvas saķeršanu.
Continue reading →