Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā. Un ļaudis bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.
Tur sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, tas sāka stiprā balsī saukt: “Laid, kāda tev ar mums daļa, Jēzu Nacarieti! Vai esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais.”
Bet Jēzus viņu apsauca, sacīdams: “Apklusti un izej no viņa.” Un ļaunais gars nogāza apsēsto zemē viņu vidū un izgāja no tā, nekā ļauna nenodarījis.
Tad bailes pārņēma visus, un ļaudis jautāja cits citam: “Kas tie par vārdiem, kuru varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?” Un valodas par Viņu izpaudās pa visu apkārtējo zemi.
/Lūkas 4:31-37/

Un tā iepriekš Lūkas evanģēlijā atrodam arī rakstītu, ka Jēzum nonākot dzimtajā Nācaretē, viņš jau tur bija kļuvis par tādu kā slavenību. Ļaudis gaidīja, lai viņš darītu to, par ko jau dzirdējuši viņu darām Kapernaumā. Attālums starp šīm Galiejas pilsētām varētu būt nepilni 100km, kas kalnotā apvidū un bezauto laikmetā ir lielāks nekā mums varētu likties. Tomēr ziņas par Jēzu šo attālumu jau bija veikušas ātrāk, kā viņš pats. Ar nozīmīgām lietām tā mēdz notikt, jo tad tās ir lietas, par kurām runā gandrīz ikviens. Nu ko tad TĀDU Jēzus paveica Kapernaumā. Viens notikums, ko mums Dievs caur Lūkas evanģēliju atklāj ir mācīšana sinagogā. Tātad notikums Kapernaumas baznīcā. Mēs kristieši šos notikumus saucam par brīnumiem.
Continue reading →

Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst.
Tad velns Viņu uzrunāja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”
Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.”
Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”
Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.”
Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”
Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: “Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.”
Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam.
/Lūkas 4:1-13/
Continue reading →