Alfas kursi notiek visā pasaulē un tos jau ir apmeklējuši vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Tā ir iespēja iepazīt kristīgo ticību un meklēt izzināt dzīves jēgu. “Alfa” – tas ir 11 nedēļu lekciju kurss par lielākajiem dzīves jautājumiem.
Šī ir vienīgā, pēdējos 10 gados uzņemtā filma, kura atrodas IMDB topā starp 10 visu laiku visaugstāk vērtētajiem kinodarbiem. Pirmajā brīdī tas šķiet dīvaini, jo tas taču ir komiksu stāsts par veco, labo Betmenu un ļauno varoni – šoreiz Jokeru. Tomēr šī filma ir kas vairāk, nekā action fantāzija.
Jokers apgalvo, ka cilvēki atteiktos no savām morāles normām un likumu ievērošanas, ja pazustu bailes no pasaulē valdošās kārtības. Kā šķiet tev? Kāda ir atšķirība starp ticību tam, ka visi cilvēki ir grēcīgi un, ka samaitāts var kļūt tikai tad, ja kāds uz to pavedina? Vai tur vispār ir atšķirība? Tie ir tikai daži jautājumi, kurus uzdod filma “Dark Knight”.
Tiekamies atkal piektdien, sešos vakarā. Kā parasti, filma būs ar latviešu subtitriem.
Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!
/Habakuka 3:17-18/
Šis būs apkopojošs noslēgums Habakuka grāmatai. Atgādināšu, ka Habakuks ir viens no Bībelē atrodamajiem mazajiem praviešiem. Par mazo pravieti viņu dēvē tādēļ, ka Dievs caur Habakuku, tāpat kā caur citiem “mazajiem” praviešiem ir vēlējies cilvēkiem pavēstīt vienu, bet pavisam konkrētu lietu. Habakuks nāk pie Dieva ar sūdzību par to, ka visapkārt valda ļaunums un nav nekāda labuma būt taisnīgam, jo apkārt nevalda taisnība. Ļaundari un grēcinieki, dzīvo cepures kuldami, bet “godīgie” cilvēki dabū ciest.
Dievs atbild Habakukam un apsola, ka viņš tiesās tautu par viņas darbiem, bet Habakuku tas satrauc. Jo kā nu ne – sods ir tautas iznīcināšana, bet viņš pats ir viens no šīs iznīcināmās tautas. Tomēr Habakukam Dievs dod cerību – taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ. Būtībā tas nozīmē, ka taisnais būs nevis tas, kurš būs sadarījis mazāk grēkus par citiem, bet gan, kurš ticēs. Taisnais būs tas, kurš pieņems to, ka arī viņš nav bez grēka un, ka arī viņam Dieva priekšā pienāktos dusmas un sods. Taisnais būs tas, kurš apzināsies, ka tikai Dievs pats var mani apžēlot, citiem vārdiem, tas, kurš uzticēsies un ticēs viņam.
Tā ir lielā ticības tēma, kuru Dievs mums pauž no Habakuka grāmatas. Jaunajā Derībā to atkārtoti redzam Pāvila vēstulēs, caur kurām Dievs izskaidro vēl detalizētāk, kāda ir patiesa ticība. Ka tā nav no darbiem, lai neviens nelielītos.
Nez vai pavisam droši var apgalvot, ka Habakuku iepriecināja Dieva atbildes, bet tās pavisam noteikti nomierināja un deva cerību. Trešā nodaļa, kuru apskatīsim šodien, ir slavas dziesma Dievam. Tā ir Himna ticībai. Tā patiešām ir dziesma, vienīgi mūsu tulkojumā tā jau ir zaudējusi pantmēru. Mūzika bieži vien mums ir tā, kas palīdz atbrīvoties no stresa, bet ja cilvēks rada kādu dziesmu, tad tam ir īpašs sirds stāvoklis, jeb emocionāls aizskāriens. Mēs Latvijas valsts atjaunošanas brīdi atceramies arī kā dziesmoto revolūciju. Dziesma parāda cilvēka spēku un bieži vien arī to, kas patiesībā ir cilvēkā. Un šī ir Habakuka dziesma.
Continue reading
Yes man nav “kristīga” filma, bet gan visai smieklīga komēdija, kas ļauj arī pārdomāt kādas nopietnas patiesības. Cik bieži ir mūsu dzīvēs reizes, kad viegli sakām “Nē”, tur, kur kāds dikti ilgojas dzirdēt patiesu “Jā”? Un cik bieži mūsu “jā” mums pašiem nozīmē “nē”? Būt kristietim, tas nozīmē kalpot citiem cilvēkiem, pat tad, ja par to nekas netiek dots pretī. Arī tad, ja tas prasa atņemt no sevis, lai doti citiem. Jēzus mācība ir “Ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps.” (Marka 10:44)
Filma Yes man ļauj paraudzīties uz sevi – cik es esmu atvērts citiem cilvēkiem. Bet tā ļauj arī no sirds izsmieties par situācijām, kādas rodas ieslīgstot galējībās un rutīnā, kad tiek apklusināta sirdsbalss, bet notiek akla tiekšanās uz kaut kādu mērķi.
Tiekamies piektdienas vakarā, sešos. Kā parasti filma uz lielā ekrāna un ar subtitriem latviešu valodā.
Bet Tas Kungs ir Savā svētajā namā. Lai visa pasaule klusē Viņa vaiga priekšā!
/Habakuka 2:20/
Turpināsim sekot Habakuka grāmatai. Bībeles grāmatai, kas izskaidro ticību. Pirmā nodaļa sākās ar Habakuka sūdzību Dievam par apkārt pasaulē valdošo netaisnību. Netaisnība nevienam cilvēkam nepatīk. Netaisnīgo ir jāsoda tā, lai viņš labotos un tā nekad vairs nedarītu. Diemžēl prakse ir tāda, ka ļoti bieži, kad ir pastrādāts kāds noziegums, vainīgais ir agrāk sodīta persona. Tātad vai nu sods ir pārāk maigs, vai arī nepareizs. Pirms aptuveni 10 gadiem veiktas aptaujas liecina, ka Latvijā 70% iedzīvotāju atbalsta nāvessodu, kā soda izpildes līdzekli. Kad dzirdam atkal par kādu briesmīgu noziedznieku, tad šis procents droši vien vēl palielinās. Kāpēc tā? Man liekas pavisam tieši, bez aplinkiem, to presē paudis kāds uzņēmējs: “Man ļoti zīmīgs šķiet salīdzinājums ar dārzu, kurā aug dažādi augi, arī nezāles. Ja nezāle nekontrolēti sāk izplatīties, ja sāk traucēt pārējiem, tad loģisks solis ir to vienkārši izravēt, likvidēt.” Un, lai cik nežēlīgi tas neizklausītos, patiesībā tas ir vienīgais risinājums ar 100% garantiju. Tāpēc jau lielākajai daļai cilvēku tas liekas pareizs solis cīņā ar ļaunumu. Un tīri cilvēciski mēs arī saprotam, ka par kaut ko slikti darītu, mums pienāktos sods. Tāpēc ikviena cilvēka tieksmes ir izvairīties no vainīgā statusa. Pat, ja ir izdarīts kaut kas slikts, tad mums ir desmitiem argumentu, kāpēc es neesmu tas vainīgais.
Es iesitu sievai, jo viņa pati bija vainīga. Viņa mani nokaitināja. Radio nesen dzirdēju par kādu vīru, kurš apzadzis valūtas maiņas punktu. Viņš esot nevainīgs, jo īpašnieki ir viņam parādā. Eiropas čempionāta basketbola spēlē mūsu spēlētājs sāpīgi iesita pretiniekam, jo pie vainas bija emocijas par sāpīgo zaudējumu. Tāpat jau kādu laiku atpakaļ sabiedrību šokēja ziņa ka sieviete līdz nāvei piekāvusi savu 7 mēnešus veco bērnu, jo viņš pārāk skaļi naktī trokšņojis un traucējis gulēt. Un mums bieži vien ir šī atbilde par saviem pārkāpumiem: “Jā, atzīstu, ka rīkojos slikti, bet…”
Mēs jau lasījām Habakuka sūdzības Dievam, ka Dievs neko nedara ar to kas notiek apkārt. Un Dievs atbildēja Habakukam, ka apkārt notiek tas kas notiek tikai tāpēc, ka viņš neiedegas emociju dusmās, bet ir pacietīgs. Tomēr Dievs nav arī nevērīgs un vienaldzīgs. Viņš sola problēmas atrisināt. Un te sākas interesantākā daļa cilvēka un Dieva attiecībās. Cilvēks cer, ka Dievs nevis patiešām sodīs, bet kaut kā ļaus izlocīties. Līdzīgi kā ātrumpārkāpējs uz ceļa ieraugot policistu, cer uz brīdinājuma izteikšanu. Bet tas nav risinājums.
Continue reading