Author Archives: Valters

Lielā Piektdiena un Lieldienas

Lieldienas ir kristiešu nozīmīgākā un patiesi lielākā diena. Tā ir gada lielākā diena arī Mazsalacas baptistu draudzē. Šajā dievā mēs svinam Jēzus augšāmcelšanos no nāves. Mēs svinam Jēzus uzvaru pār Sātanu, grēku, nāvi un elli. Mēs svinam jaunas dzīves sākumu un slavējam dzīvo glābēju. Un mēs vēlētos aicināt tevi pievienoties šajos svētkos. Lieldienu rīta dievkalpojums notiks draudzei ierastajā laikā – 11:00. Tas būs 12. aprīlī.

10. aprīlis ir diena, kad atceramies, kā nežēlīgi tika noslepkavots viens labs cilvēks, Dieva cilvēks, Jēzus Kristus. Šī diena mūsu draudzei atgādina par grēku, cik tas dziļi cilvēkos ir iespiedies, kā arī par Dieva mīlestību, ļaujot sevi izsmiet, spīdzināt, un piesist pie krusta. Piektdienas vakarā 18:00 mēs kopīgi skatīsimies filmu “Kristus ciešanas“, pēc tam pieminot Jēzus nāvi Svētajā Vakarēdienā.

Dievam nodots liktenis.

Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: “Nāciet tuvāk klāt!” Un tie pienāca. Un viņš sacīja: “Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti. Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.
/Genesis 45:4-5/

Ja esat lidojuši ar lidmašīnu tad varbūt būsiet ievērojuši kādu interesantu lietu. Lidmašīna lidlauka skrejceļu izmanto abos divos virzienos. Man, lidojot uz Amsterdamu, šī lidmašīna uz šī skrejceļa pagriezās dienvidu virzienā, bet braucot uz Frankfurti – uz ziemeļiem. Tomēr Frankfurte atrodas vairāk uz dienvidiem no Rīgas nekā Amsterdama. Paceļoties gaisā, lidmašīna ar slaidu loku apgriezās, un devās tomēr pareizajā virzienā. Kāpēc tā? Tā kā es esmu lidojis vairākkārt un bijis arī lidmašīnu muzejā, es saprotu, ka lai šis lidojošais transporta līdzeklis tiešām paceltos gaisā, tam jālido pret vēju. Un tā kā vēja virziens ir mainīgs, tad arī ieskriešanās ceļa virziens lidmašīnām attiecīgi tiek mainīts. Sasniedzot noteiktu ātrumu un augstumu, vēja virziens vairs nav tik noteicošs un tad var arī lidaparāts iegriezties pareizajā virzienā. Tomēr, neko nezinot par lidmašīnas lidojuma darbības principiem, varētu likties mazliet dīvaina šāda aplamu virzienu izvēle paceļoties no lidostas. Es gribu lidot uz siltām zemēm, bet mani ved ziemeļu virzienā. Varbūt pat kāds šādā brīdī satrauksies, vai iekāpis pareizajā maršrutā.

Kāpēc šis stāsts par lidmašīnu, kurš nepavisam nav no Bībeles, vai ar kādu kristīgu apceri? Vai mums dzīvē arī kādreiz negadās tā, ka liekas, viss notiek pilnīgi pretējā virzienā un ir pilnīgs pamats satraukumam. Latvija kļuvusi par brīvu valsti un nu mums vajadzēja taču pēdējo 20 gadu laikā zelt un plaukt, bet tomēr ir tik daudz nabadzīgu cilvēku visapkārt. Atšķirībā no padomju laikiem, šeit Mazsalacā kādu darbu dabūt ir ļoti grūti. Un kādreiz varbūt arī šķiet, ka viss kļūst tikai sliktāk. Skolā skolēnu skaits samazinās, bērnudārza un slimnīcas pastāvēšana apdraudēta, ēkas pilsētā kļūst arvien noplukušākas, dažas sabrūk pavisam, dzelzceļš nolikvidēts… Un tā mēs varētu droši vien vēl daudz lietu uzskaitīt.

Šīs dienas stāsts būs par vīru kura dzīve bija tieši tāda. It kā kaut kādas brīnumainas izmaiņas dzīvē notika, tomēr ceļš brīžiem izskatījās vedam pavisam pretējā virzienā. Un tomēr galamērķis tika sasniegts. Šis vīrs ir Ābrahāma mazmazdēls Jāzeps un viņš ir viens no 12 Jēkaba dēliem.
Continue reading

Slikts un vēl sliktāks.

Un Īzaks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.
Un divi bērni rosījās viņas miesās, un viņa sacīja: “Vai tam tā jābūt? Kāpēc gan man tā notiek?”
Un Tas Kungs viņai atbildēja: “Divas tautas ir tavā klēpī, un divas ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam.”

/Genesis 25:21-23/

Ir tāda populāra, bet diezgan muļķīga filma “Dumjš un vēl dumjāks”. Arī šīs dienas stāsts ir diezgan mūsdienīgs. Es pat teiktu – populārs. Beidzot mums ir Bībelē viens stāsts par reālu ģimenes dzīvi. Jums taču patīk vērot kādu svešu ģimeņu dzīves, vai ne? Seriāli, jeb tā sauktās “ziepju operas” lielākā daļa ir par svešu ģimeņu dzīvi. Nezinu cik daudz jūs no tiem skatāties, bet nu kaut ko jau katrs būsiet par tiem ja ne redzējuši, tad dzirdējuši. Nupat mums pat vienu šādu seriālu draudēja finanšu trūkuma dēļ apturēt filmēt, bet tā kā šo svešo cilvēku ģimeņu problēmas cilvēkiem ir ļoti aktuālas, tad skatītāji bija gatavi vākt šai “ziepju operai” pat ziedojumus. Bet nu ne jau par to, kāda ir seriālu vērtība, mēs šodien domāsim. Tomēr šādi TV raidījumi rosina mūsos iztēli. Atceros, kādā intervijā viens no mūsu “Neprāta cenas” aktieriem stāstīja, kā viņam uz ielas pienākusi vecāka kundze un sākusi pamācīt, ar kuru viņam tagad būtu jāprecas un kuras attiecības jāpārtrauc. Nu dažiem patiešām šādi seriāli kļūst par tik reāliem, ka tos grūti izšķirt no reālās dzīves.

Kādam no jums tie varbūt nebūs seriāli, bet žurnāli, tādi kā “Privātā dzīve”. Citam tās būs interneta vietnes. Cilvēkiem patīk redzēt kā dzīvo citi. Un patīk šausmināties, cik briesmīgi tie citi dzīvo. Vai arī patīk sevi mierināt, ka redz kā citiem arī iet diezgan traki. Un jāsaka, ka bieži vienu mūsu “Patiesā dzīve” nemaz nav sevišķi atšķirīga no tām “šausmīgajām”, kas ir publiskotas.

Es, brīžiem, kad garš laiks, ieteiktu labāk par TV seriālu vērošanu palasīt Bībeli. Jūs teiksiet – garlaicīgi. Bet šīsdienas stāsts par Īzaku un viņa ģimeni ir tieši šāds stāsts, par kādu ģimeni, kura ir kristīga ģimene, bet kuras “Privātā dzīve” rada mūsos izbrīnu, neizpratni un galvas saķeršanu.
Continue reading

Atdot visvērtīgāko


Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.”
/Genesis 22:17-18/

Stāstā par to, kā Dievs aicina Ābrahāmu prom no grēcīgās vides, ļoti liela nozīme ir Dieva dotajam apsolījumam. Apsolītā zeme, varena tauta, svētības kas tiks nestas visai pasaulei. Šodien mēs domāsim par vēl vienu pārbaudījumu Ābrahāmam, pēc kura Dievs šo doto apsolījumu atkal atkārto, tādējādi pārliecinot, ka nekas nav mainījies.

Ja šodien paskatāmies apkārt ap sevi uz cilvēkiem, lietām un vietām, jāatzīst, ka mēs esam tā jūtami apkrāvušies. Mums tik daudz kas pieder, ka pat to visu pat nav iespējams apzināt. Kāds teiks, ka varbūt tev pieder, bet man jau nemaz tik daudz nekā nav. Man tomēr ir sajūta, ka ja tev pieder vairāk nekā tu vari uzkraut sev uz muguras un panest, tad tas jau ir daudz. Un it sevišķi tad, kad mēs kļūstam vecāki. Ap mums tik daudz kas sakrājas. Kādreiz ieejot kāda vecāka cilvēka mājās tur ir tik daudz kas sastutēts uz visiem plauktiņiem galdiņiem, skapjiem. Dažnedažādas lietiņas. Nemaz nerunājot par lietiņām, kas nav redzamas. Arī man katru reizi, kad savā mājā kaut ko izmisīgi sāku meklēt, bet starp visām citām lietām, meklēto nevaru atrast, ir jādomā, vai to mantu nav par daudz.

Dieva vārds saka, ja mums ir barība un apģērbs, tad tas ir pietiekami. Pāris dienas atpakaļ skatījos kādu misionāru uzfilmētu stāstu par to, kā viņi Āfrikas valstī Ugandā meklē palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo vienkārši kaut kur krūmos. Un šādā vietā viņi nejauši bija atraduši divus bērnus, brāli un māsu. Viņi gulēja kaili zemē un spēja pārvietoties tikai lēni lienot uz vēdera un klusi vaidēt. No nespēka, kas rodas, kad nav ēsts. Astoņgadīgais puisis savos izmēros nepārsniedza divgadnieku. Bija tik smagi ko tādu redzēt. Mēs runājam par Dieva mīlestību uz cilvēku, bet kāda ir mūsu mīlestība pret citiem cilvēkiem? Mēz uzskatām par pienākumu regulāri barot savu kaķi vai suni, bet palīdzēt badā mirstošam cilvēkam par labdarību, cēlu žestu. Pārbaudiet sevi, pret ko jūsu mīlestība ir patiesāka – cilvēkiem vai kādiem mājdzīvniekiem! Ābrahāms mīl Dievu un Dievs arī nolemj pārbaudīt šīs mīlestības patiesumu.
Continue reading

Gara auglis – pacietība.

Un Ābrams uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.
/Genesis 15:6/

Šis būs stāsts par to, kā Dievs sāk atjaunot attiecības ar cilvēku. Un šo attiecību atjaunošanas sākumā tiek izraudzīts vīrs vārdā Ābrams, kuru Dievs vēlāk nosauks par Ābrahamu. Šis stāsts ir kā tādas lielas eņģes, kas pagriež, no Dieva prom ejošo pasaules vēsturi, citā virzienā.

Šeit pirmās Bībeles nodaļas ir tādas, ka vairākās vietās mēs atkal redzam radu rakstus, kuri parasti šķiet ļoti garlaicīgi. Parasti, tā ir, bet dažkārt tie var būt arī ļoti interesanti. Tas tāpēc, ka no šiem radurakstiem, jeb dzimtas kokiem, mēs varam iegūt interesantus faktus un atklāt, kādu cilvēku radniecību. Mazsalacā mums arī šī dzimtas koku vākšana ir īpaša. Latvijas kultūras fonda ēkā iespējams šādus kokus arī apskatīt un ir kādas dzimtas, kam šie raduraksti ir daudz plašāki, nekā šeit Bībelē aprakstītie. Nesen arī radio gadījās dzirdēt kādu raidījumu, kur runāja par šādu ciltskoku veidošanu, pētot izmirušās lībiešu tautas šodienas mantiniekus. Tā interesanti būtu uzzināt, vai arī man gadījumā nav lībiešu saknes, jo šai raidījumā arī Mazsalaca tika pieminēta. Vēl kāds klausītājs zvanīja un teica, ka viņam pētot šādu dzimtas koku atklājies, ka viņš esot Barklaja de Tolli mazmazmazdēls, kaut gan viņa pēcteči tiek uzskatīti par izmirušiem. Nevēlos tagad diskutēt par to, vai tā varētu būt patiesība, bet fakts ir tāds, ka no šādiem dzimtas koku pētījumiem, mēs varam nonākt pie kādiem interesantiem atklājumiem.

Mūsu šīsdienas varoņa, Ābrama, dzimtas koks ir atrodams Radīšanas grāmatas 11. nodaļā. Tas parāda nevis dzimtas plašumu, bet stiepjas paaudžu dziļumā. Vairākas paaudzes līdz Šemam, kurš ir Noa dēls. Savukārt Noa dzimtas koks ir atrodams jau dažas nodaļas iepriekš un tas stiepjas līdz pat pirmajam, Dieva radītajam cilvēkam, Ādamam. Tomēr Ābrams, tāpat kā Noa ir īpašs ar to vien, ka šis vienmuļais radurakstu uzskaitījums pie šī vīra tiek pārtraukts. Es teiktu tā, ka šī ir vieta, kur atkal cilvēku grēka evolūcijā iejaucas Dievs, lai to apturētu. Tātad šis ir stāsts par Dievu un viņa darbu pie cilvēka.
Continue reading