…”Ej savā namā pie savējiem un stāsti tiem, ko Kungs tev darījis un kā ir tevi apžēlojis.“
/Marka 5:19/

Vai jūs ticat brīnumiem? Nu labi, kristiešiem būtu muļķīgi uzdot šādu jautājumu, bet kā jums šķiet, vai daudz ir cilvēku, kas tic brīnumiem. Bērni tiem tic simtprocentīgi visi, bet pieaugušie vairs ne visi. Tomēr daudzi tic. Ko nozīmē ticēt brīnumiem, un kāpēc ticīgie draudzēs šodien nemaz nav tik daudz? Bībele ir pilna dažādiem brīnumu darbu atstāstiem, bet tie cilvēkiem šķiet izgudrojumi un pasakas.
Kādam dzērājam, kurš bija kļuvis par kristieti, draugs reiz vaicāja: “Tu taču netici tām visām muļķībām, kas sarakstītas Bībelē? Nu tu taču netici, ka Jēzus pārvērta ūdeni vīnā, vai ne?” Un šis jaunais kristietis atbildēja: ”Protams, ka es tam ticu, jo manās mājās viņš viskiju pārvērta par jaunām mēbelēm.”

Daudziem ir neiespējami noticēt Bībeles stāstu brīnumiem, jo tie ir pārāk neticami. Bet, nu tāpēc jau mēs tos saucam par brīnumiem, ka tie ir kaut kas neizskaidrojams un pat neticams. Vēl citi saka, ka brīnumiem nevar ticēt, jo tikai retais tos ir piedzīvojis, tāpēc tie nevar būt uzticami. Bet atkal – brīnumi jau tāpēc ir brīnumi, ka tie nenotiek bieži, tas nav nekas ikdienišķs. Pirms 100 gadiem televizors bija brīnums, bet šodien maz ir tādu, kuri šo kasti uzlūko kā anomālo parādību. Mēs nevaram rēķināties, ka mūsu dzīvē noteikti būs kāds brīnums. Brīnums būs tas, ja tas notiks mūsu dzīvē. Atzīšos, es personīgi esmu ļoti skeptisks pret dažādiem brīnumiem un brīnumdariem, jo es esmu mācījies augstskolā fiziku, mehāniku un matemātiku. Man varbūt tāpēc ir vieglāk atšķirt, kur brīnums samākslots. Bet līdz ar to man ir arī grūtāk akceptēt, ka brīnums ir noticis, ja es to neesmu pats piedzīvojis vai redzējis. Un tad ir jautājums – vai tu tici brīnumiem, kaut pats tos neesi uz sevis izbaudījis?
Es ticu. Es ticu, ka Dievs dara lielus brīnumus. Es nevaru izskaidrot kāpēc, bet es saprotu, ka pati šī ticība ir viens liels brīnums. Tādam cilvēkam, kā man, loģiski būtu visu pārbaudīt, un paldies Dievam, īstie brīnumi ir pārbaudāmi.
Bībelē aprakstītie brīnumi ir tādi, kam grūti noticēt, bet tie ir uzticami, jo pati Bībele ir fenomens. Tās teksti ir dzīvi un uzrunā jau daudzus tūkstošus gadu un to pētot, lasot un studējot esmu nonācis pie atziņas, ka šis ir viens varens pierādījums pārsteidzošajiem Dieva brīnumdarbiem. Jēzus šos brīnumdarbus ir ienesis cilvēku vidū un tiem ir liecinieki. Vai tiem var ticēt?

Jēzus brīnumu darbi

Brīnumainie darbi, ko veica Jēzus ir daudz un dažādi. Viņš pakļāva laika apstākļus, pārvērta ūdeni vīnā, pastaigājās pa ūdens virsu, pabaroja 5000 cilvēku ar kāda zēna pusdienu maizītēm un izdzina dēmonus no cilvēkiem. Lai tos visus atsevišķi apskatītu, tad mums būtu nepieciešama tāda normāla svētrunu sērija. Katrā brīnumdarbā ir kaut kas vairāk par vienkāršu brīnumu. Šoreiz īpaši gribu apstāties pie viena no darbiem, kas varbūt pat no dažādiem skatu punktiem veido tādu kā kopsaucēju visu brīnumu veikšanai. Un tā ir epizode Jēzus kalpošanas laikā, kad viņš sastopas ar dēmonu apsēsto, viņu atbrīvo, dēmonus padzenot cūku ganāmpulkā. Ieteiktu paņemt tagad Bībeli un pārlasīt šo notikumu no Marka 5:1-20

Šeit ir sastapšanās ar vienu pilnīgi vājprātīgu cilvēku, no kura visiem bija bailes. Matejs par raksta, ka tur bija divi šādi trakie – dēmonu apsēstie. Es nevarēšu atbildēt jums, ar ko atšķiras medicīniski garīgi slims cilvēks no tāda, kuru apsēdis kāds dēmons. Ir cilvēki, kas saka, ka tur nav starpība, ir tādi, kas skaidri nodala šīs divas kategorijas. Un es pat nezinu vai ir vērts par šo jautājumu smagi diskutēt, jo mēs no Rakstiem saņemam liecību, ka Jēzus dziedina gan medicīniski slimus, gan izdzen ļaunos garus. Fakts ir tas, ka mēs visi esam grēcinieki un ilgojamies viņa palīdzības (vai nu to atklāti apzināmies, vai nē). Un tāpēc mans iedrošinājums kristiešiem, redzot kādu garīgi slimu cilvēku, ir nevis filozofēt, kas tad īsti ar viņu ir – slims vai apsēsts, bet gan saredzēt, ka viņš ir ciešanās. Jēzus šo trako vīru no kapiem saredz nevis kā baisu dīvaini, bet kā nomocītu cilvēku.
Tomēr dīvaināks par šo cilvēku man notikumā liekas, kas cits. Turpat netālu ganās milzīgs bars ar cūkām! Cūkas Mozus bauslībā jūdiem ir nešķīsts dzīvnieks. Dievs Mozum deva aizliegumu ēst cūkgaļu un pieskarties nedzīvam dzīvniekam, tātad arī ne nokaut. Un ko tad jūdejā darīja 2000 cūku ganāmpulks? Vēsturnieki saka, ka jūdi esot ievērojuši likumu, kurā nekas nebija teikts par cūku audzēšanu un tirgošanu pagāniem. Un mums jāatgriežas atkal pie tā paša, kas Jēzum lika skaidrojot Dieva likumus teikt, ka nekas, kas cilvēkā ieiet nav nešķīsts, bet gan tas, kas no viņa iziet. Un tas, ka Jēzus ļauj šiem dēmoniem izejot no cilvēka, ieiet cūkās, kuras pēc tam visas nolec no klints, ir diezgan zīmīgi. Tikpat zīmīgi, kā tas, ka pilsētas ļaudis nāca pierunāt Jēzu, lai viņš laivo prom. Nebojā mums biznesu.
Un Jēzus neļauj šim, no dēmoniem atbrīvotajam, braukt sev līdzi, bet palikt un liecināt par to, ko viņš ir piedzīvojis.

Jēzus dara brīnumus vēl šodien

Nu labi, jūs teiksiet, Jēzus cilvēkus pārsteidza ar brīnumiem, bet kāpēc nekas tāds nenotiek vairs šodien? Ko tas man dod, ka pirms divtūkstoš gadiem bija visādi brīnumi. Šodien tas brīnumdaris te vairs nav. Vai man meklēt kādas “tantiņas”, kad ar ikdienišķiem līdzekļiem sev nevaru palīdzēt? Mūsu tautā ticība šīm pārdabiskajām lietām, kurām nav nekāda sakara ar Dievu, ir daudz lielāka nekā brīnumiem, ko darījis Jēzus. Un arī kristiešu vidū daudzi mēģina mānīt paši sevi, ka tās jau tikai tādas dabas likumsakarības un novērojumi. Man šādas atrunas šķiet līdzīgas bauslības ievērošanai neēdot cūkgaļu, bet ar to tirgojoties. Nav nekāda zinātniska pamatojuma kādām zvaigznāju iedarbībām, vai laika apstākļiem noteiktās dienās. Es arī ieteiktu ikvienu būt piesardzīgiem ar āderu meklēšanas darbiem, un ja naktīs grūti gulēt, lūgt Dievu pēc atbrīvošanas. Jēzus var atbrīvot no dažādām apsēstībām arī šodien. Viņš šodien darbojas ar Svēto Garu, kurš dots ikvienam kristietim. Un ja tevi nomoka kādas kaites, murgi vai atmiņas – atgriezies no grēkiem un lūdz Jēzu, lai viņš tevi atbrīvo. Sātans arī dara neticamas lietas un viņš dara visu, lai tevi pieviltu. Viņš ir tas kurš mudināja Jēzu pārvērst akmeņus par ēdamo, lēkt no mājas jumta un solīja dāvāt visu pasauli. Dažādi brīnumi un ilgas pēc tiem ir spēcīgs ierocis kārdinātājam, lai liktu tev pārkāpt pirmo Dieva likumu – es esmu tavs Dievs un tev nebūs citus dievus pielūgt.

Jēzus uzsvaru savā kalpošanā nekad nav licis uz brīnumiem un dziedināšanu. Jā viņš to darīja un to darīja arī apustuļi. Es ticu brīnumiem un dziedināšanai arī šodien, bet tas nekad nav bijis Jēzus mērķis. Kā es par to varu būt tik parliecināts?
Zīmes un brīnumi ir kā šokolāde mazam bērnam. Ja jūs to nedabūjat, jums šķiet, ka Dievs jūs nemīl. Jāņa 4:48 Jēzus norāj kādu vīru sakot: “Jūs neticat, kamēr jūs neredzat zīmes un brīnumus”
Bībele saka, ka nekādas zīmes nav tās, kas spēj cilvēku pārliecināt par sekošanu Dievam un atgriešanos no grēkiem. Lūkas 11:29 Jēzus vārdi ir: “Šī paaudze ir samaitāta paaudze. Tā meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota, kā vien Jonas zīme.”
Jēzus par Jāni Kristītāju sacīja, ka nav neviena cilvēka, kas būtu lielāks par viņu, bet Jānis nevienu nedziedināja un nekādus brīnumus nedarīja. Viņš aicināja atgriezties no grēkiem un tas ir tas, kāpēc Jēzus nācis, lai izpirktu tavus grēkus, nevis apmierinātu tavas ikdienas vajadzības. Vajadzības var apmierināt arī jebkurš cits, bet grēkus piedot un mūžīgo dzīvi dāvā tikai viens – Jēzus Kristus.

Ko man darīt?

Tas svarīgākais, ko der atcerēties, domājot par brīnumiem, ko dara Jēzus, ir – viņš tos dara vēl šodien un tie ir īsti brīnumi. Šie brīnumi nekad nav Jēzus mācības pamatā. Ja tu ilgojies pēc dziedināšanas, kur neviens ārsts sevišķi nevar palīdzēt, tad nedomā, ka Dievs tevi nemīl, vai arī tas ir tāpēc, ka tev maza ticība. Es tavu ticību izmērīt nevaru, bet ir cilvēki, kas sēj tautā šādus maldus. “Ja tu pa īstam ticēsi, tad Dievs tevi dziedinās”, un parasti tur nāk vēl klāt arī labklājības nodrošināšanas garantija. Šādi cilvēki sevi sauc par mācītājiem vai pat apustuļiem, staigā baltos uzvalkos un saka, ka ticības trūkums ir vainīgs pie visām tavām kaitēm un slimībām. Un ja tu patiešām tici tad sāc ziedot draudzei vairāk, lai Dievs tev var vairāk dot atpakaļ. Mēs to saucam par labklājības evaņģēliju. Es domāju, ka daži sludinātāji to dara vienkārši dēļ nepareizas izpratnes par Jēzu. Man liekas dīvaini lūgt Jēzu, kurš bija nabadzīgs un tika nonāvēts pašos spēka gados, lai viņš dāvā naudu, mūžīgo veselību un vieglu dzīvi. Bet patiesība ir nemainīga – mēs visi esam grēcinieki un visi arī reiz mirsim un nonāksim Dieva priekšā – bez naudas un neatkarīgi no sava veselības stāvokļa. Un vienīgais, kas tevi tad šķirs no Dieva būs dzīves laikā uzkrātais grēku slogs, kurš vai nu būs atdots Jēzum, vai arī aizvedīs tevi pazušanā. Un man ir sajūta, ka ellē būs sagatavota īpaša vieta šiem sludinātājiem, kuri šādus labklājības maldus sludina savtīgos nolūkos.
Slimības nav no neticības, bet tās ir atgādinājums, ka cilvēks ir grēkā sabojāts. Dažiem no jums šis atgādinājums droši vien ir spilgtāk izteikts nekā citiem. Timotejam Pāvils deva padomus kā atveseļoties 1.Tim.5:23 “Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.” Kā redzam Pāvilu Dievs ir izmainījis no farizejiskā likumu kalpa cilvēku, kas vēlas būt līdzīgs Jēzum. Tas ko Pāvils iesaka ir pavisam pragmatiski un būtībā mēs to varam nosaukt par medicīnisku recepti. Un arī parts Pāvils atzīst, ka viņam ir kāda slimība, par kuru viņš nemaz daudz negrib runāt. Vai šie divi pirmo draudžu vadītāji bija mazticīgi un tāpēc slimoja? Protams, ka nē.
Ja mums ir slimības, mēs aizlūdzam viens par otru ticībā, ka Dievs var dziedināt. Vai viņš to darīs, mēs nezinām, bet mēs atstājam izvēli Dieva ziņā. Mēs Dievam nepavēlam! Mēz Dievu slavējam par to, ko viņš jau ir darījis un, ka tā cerība, ko viņš dāvā – dzīve mūžībā ir daudzkārt pāri šīm laicīgajām grūtībām un ciešanām.

Bet tad kāpēc bija vajadzīgi šie brīnumi un kāpēc dažreiz Dievs tos dara? Man liekas atbilde ir šai pašā notikumā ar dēmonu apsēsto, kurš vēlas būt kopā ar savu glābēju, bet Jēzus viņam saka: “Ej savā namā pie savējiem un stāsti tiem, ko Kungs tev darījis un kā ir tevi apžēlojis.” Es neapgalvošu, ka brīnumiem ir tikai šis viens mērķis, bet Jēzus uz to uzliek uzsvaru – Liecini, ko tas Kungs tev darījis. Un ko tad viņš šī vīra labā ir darījis – atbrīvojis no velna. Šim vīram nav svarīgi kas noticis ar cūkām, viņš ir piedzīvojis Dieva mīlestību. Brīnumainā veidā. Un es esmu saticis vairākus cilvēkus, kuri nespēj klusēt par Dieva brīnišķajiem darbiem, jo viņš ir tos atbrīvojis no alkohola, no kārībām, no netiklības un dažādām apsēstībām, kas cilvēkam liek ciest. Šos brīnumus nevienam nevajag pierādīt, jo cilvēki, kas jūs pazīst, redz jūsu dzīves.
Tāpat arī nevajag mēģināt citiem pierādīt, ka Jēzus darītie brīnumi ir pierādāmi. To cilvēki ir mēģinājuši darīt, bet jūs jebkurā gadījumā tiksiet uzskatīts par muļķi. Ja ticēsiet brīnumiem, tad būsiet muļķis, kas tic kaut kam zinātniski nepierādāmam. Ja pierādīsiet, ka šie brīnumi ir zinātniski pamatojami, tad būsiet muļķi, kurus kāds ar triku palīdzību vazā aiz deguna. Svarīgas ir tikai tavas paša personīgās attiecības ar to Kungu. Un tad Viņš dos arī kādam no jums spēju darīt brīnumus, jo tā ir viena no Gara dāvanām. Es nezinu kādi šie brīnumi varētu būt, jo laikam jau tāpēc, ka tie ir brīnumi. Bet ja tev liekas, ka varbūt Dievs šo dāvanu varētu dāvāt, tad atbildi vispirms pats sev uz sešiem jautājumiem.
* Vai tu patiešām tici, ka Dievs var darīt neiespējamo?
* Kad tu lasi par brīnumiem Bībelē, vai tie tevi iedrošina?
* Vai tu esi redzējis, kā Dievs kādu atbrīvo no dēmoniskas apspiestības?
* Vai tu esi redzējis Dievu darām brīnumus?
* Kad tu dzirdi par brīnumiem vai tos redzi, vai tava ticība uz Dievu tiek stiprināta?
* Vai tu lieto stāstus par Jēzus brīnumu darbiem, lai citiem pierādītu, ka Jēzus ir Dievs?