Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.
/1.Mozus 3:15/

Šis būs jau trešais notikums sērijā “Dieva stāsts”. Iepriekš mēs domājam par to, cik brīnišķīgu pasauli Dievs ir veidojis. Šoreiz nonāksim pie tā, cik brīnišķīgi šo pasauli cilvēks ir sabojājis.

Ja domājam par 1. Mozus grāmatu Genesis un tās pirmo nodaļu, tad pasaule šai stāstā šķiet burvīga idille. Cilvēki dzīvo harmonijā ar dabu, ir silts, nekā netrūkst. Vīrietis un sieviete mīl viens otru un uzticas. Viņi ir viens otram blakus. Dievs ir pie viņiem un viņi ir iecelti par saimniekiem šai burvīgajā pasaulē. Un šī idille ir radīta tieši priekš viņiem. Es nezinu, vai ir kāds cilvēks, kurš šādā Ēdenē negribētu dzīvot.

Kam mēs šodien uzticamies?

Šodien mēs no Ēdenes esam tik tālu, cik tālu vien var būt. No Dieva mēs esam tik tālu, cik vien varam būt. Tikko klajā nācis kāds pētījums, kur secināts, ka Igaunija ir visnereliģiozākā tauta pasaulē. Tikai 14% igauņu reliģijai ir kāda nozīme viņu dzīvēs. Turpat seko Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Čehija. Latvijā, tāpat kā Lietuvā, Somijā, Lielbritānijā un vairumā Eiropas valstu, lielākā daļa cilvēku reliģiju neuzskata par svarīgu. Visreliģiskākās valstis pasaulē ir Kongo, Malāvi un citas Āfrikas valstis. Šie pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka valstīs, kas “vispārēji tiek uzskatītas par attīstītās pasaules daļu”, vidēji 38% reliģiju uzskatīja par svarīgu savas dzīves sastāvdaļu, savukārt “astoņas no 11 valstīm, kur gandrīz visi iedzīvotāji (vismaz 98%) atbildēja pozitīvi, ir nabadzīgas valsts Subsahāras Āfrikā un Āzijā”. Vienlaikus atzīstot, ka ASV, kuru eiropiešiem patīk vainot visās savās nelaimēs, kur divas trešdaļas aptaujāto pozitīvi atbildēja uz jautājumu par reliģijas vietu viņu dzīvē, ir visreliģiskākā bagātā valsts.

Es sevi par sevišķi reliģiozu neuzskatu, tomēr kristietība ir reliģija un tai ir ļoti liela nozīme manā dzīvē. Vai sekošanu reliģijai var uzskatīt par attīstības traucējumu? Nu ja tomēr ASV lielākā daļa saka, ka seko kādai reliģijai, tad nez vai. Taču domājot par “attīstītajām” valstīm vienu secinājumu varam izdarīt gan. Tās nevis attīstās, bet izmirst. Lai tauta neizmirtu, tad vidēji vienai sievietei būtu jālaiž pasaulē 2 bērnus, vai ne? 2006. gada statistikas dati rāda, ka Igaunijā vidēji sievietei piedzimst 1.4 bērni, Latvijā – 1.25, Zviedrijā – 1.85, Norvēģijā -1.9, Portugālē – 1.5, Itālijā – 1.4. Tikai Lielbritānijā un Francijā šis vidējais bērnu skaits sievietei ir ap 2 un tikai uz daudzo iebraucēju no “neattīstītām” valstīm rēķina. Nevienā “attīstītajā” valstī bērnu skaits nepieaug. Pilnīgi nevienā. Toties pieaug “nattīstītajās” un “reliģiozajās” – pārsvarā Āfrikā un Latīņamerikā. Kongo, kur 70% cilvēku pieskaita kristiešiem vidēji vienai sievietei piedzimst 6.3 bērni. Malāvi – 5.6. Reliģiskās un neattīstītās valstis ir vienīgās, kas pieaug, tātad vienīgās kas patiesībā attīstās.

Kāds teiks, ka viņi jau muļķi, jo viņiem tā jau tur pārapdzīvotība. Neuztraucieties, kad visa pārējā pasaule izmirst, vietas pietiks. Bet kāpēc tā notiek, ja Dieva svētība bija “vairojieties un piepildiet pasauli”? Šķiet atbilde nav tālu no šī pētījuma jāmeklē. Tā ir likumsakarība, kas notiek, ja cilvēks no sava svētības devēja un radītāja attālinās, meklēt palīdzību un atbildes citur.

Cilvēks grēko.

Ieskatīsimies Genesis grāmatas 3. nodaļā!
Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?”
Sieva teica čūskai: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.”
Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.”

Vai čūska ir viltīga? Nebūt ne. Kaķis iespējams ir viltīgāks. Tad kāpēc Bībele saka, ka čūska bija viltīgākā? Varbūt tāpēc, ka tā nemaz nebija tā čūska, kas mežā dzīvo, bet sātans? Atkl. gr. 12:9 teikts “Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. ”
Sātans bija tas, kas uzrunāja Ievu, kas viņu, kārdināja tāpat, kā viņš kārdināja Jēzu tuksnesī, izšaubot Dieva Vārdu. “Vai tiešām Dievs ir teicis?” Šeit parādās tā čūskas viltība, vien veidā, kā šis jautājums tiek uzdots. Lai sieva iesaistītos diskusijā. Lai vēlāk varētu teikt, “Jūs mirt nemirsit”. Čūska saka “Dievs ir melis” – viņš teica, ka jūs mirsiet, bet tā nebūs. Vēl vairāk – jūsu acis atvērsies. Proti, tas auglis patiesībā ir tik labs, tāpēc Dievs jums viņu negrib dot.

Bet Dievs nav melis. Sātans ir melis. Jēzus saka: “Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” /Jņ. 8:44/ Sātans ir melis. Klausīties viņā, ir klausītes melos. Ieklausīties viņā, ir ieklausīties melos.

Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.
Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.

Koks bija, labs, jo viss, ko Dievs radīja bija labs. No šī labā koka nebija atļauts ēst. Tāpat kā saimniecībā ļoti labs ir pēc iespējas asāks nazis, bet tas nav paredzēts, lai durtu kādam mugurā. Un viņa ņēma un ēda. Kur bija viņas vīrs Ādams? Turpat. Stāvēja un noskatījās, kā velns pieviļ viņa sievu. Ādams pat neieklepojās. Sēdēja klusu un novēroja. Vīra atbildība, ir gādāt par savu sievu un aizsargāt viņu, bet ko dara Ādams? Neko! Ādams ir kā lielākais vairums vīriešu šodien, kuri baidās uzņemties atbildību. Pat draudzēs vadība ir jāuzņemas sievietēm, jo vīri dara neko līdz brīdim, kad jānorāda uz izdarītajām kļūdām. Vīrs, kuram bija jāstājas pretī sātanam un jāaizstāv viņa no šī kārdinātāja stāv malā, kā tāds ierindas latvietis, kas otra nelaimi vien līdzjūtīgi novēro, ar interesi gaidot, kā nu viss beigsies. Redzot, ka Ieva grēko un zibens no debesīm nesper, arī Ādams pievienojas.

Un šodien mēs darām līdzīgi – Dievs taču nešauj zibeņus tad, kad tiek pārkāpta laulība, piekopta netiklība, izklaidīgs dzīvesveids, kad kāds melo, kad kāds tiek nolamāts vai apsaukāts, vai izsmiets. Mēs redzam, ka nekas par to nenotiek un varam atļauties pievienoties. Tā vietā, lai kliegtu: “Tas ir Grēks, kas jūs nonāvēs!” mēs labprātāk izvēlamies toleranti klusēt, jo katra paša atbildība jau ir par sevi, vai ne?

Grēks jāsoda

Bībele saka, ka grēka alga ir nāve. Dievs teica, ka tas, kurš ēdīs no aizliegtā koka, tam jāmirst.

Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā.

Ādams, kurš labi pazīst Dievu, no viņa cer paslēpties aiz koka. Kā tāds strauss iebāžot galvu smiltīs: “Manis te nav!” Tas liecina tikai par to, ka Ādams saprot, ko viņš ir nodarījis un kas viņam par to pienākas. Viņš neko citu vairs nespēj izdomāt, kā vien kā mazs bērns aizvērt acis un cerēt – varbūt mani nepamanīs.

Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?”
Tas atbildēja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.”
Bet Viņš sacīja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?”
Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.”

Tagad cilvēks ir aizvainots! “Tu Dievs esi vainīgs, ka tā notika. Paskaties, ko tu man esi iedevis! Tā sieva nav īsti man piemērota! Es neesmu kopā ar īsto sievu! Paskaties, ko viņa man ir nodarījusi! Es esmu upuris, nabadziņš, cietējs! Kā tu Dievs tā varēji?” Tas skan līdzīgi kā šodien: “Dievs, kā tu vari pieļaut karus, bada laikus, autoavārijas, visas nelaimes manā dzīvē? Kā tu man to vari nodarīt? Ak es nabaga upuris un cietējs!” Visa vaina uz kādu ir jānoveļ. Ādama grēkā pie vainas bija Ieva un Dievs, kurš Ievu deva – visi apkārtējie. Tāpat, kā šodien visi apkārtējie ir vainīgi visās tavās problēmās. Tā vietā, lai mēs lūgtos Dievam piedošanu, mēs locamies paši kā tāda čūska sātana izskatā un uzbrūkam Dievam.

Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”
Es tā smejotes teiktu, ka Ieva bija pirmais harzmātu draudzes loceklis. Viņa sajūtas svēta, un velns ar viņu darbojas, kā tādu datorvadāmo robotu, lai pastrādātu savus ļaunos darbus.
Kurš klausīja velnu? Kurš ēda no aizliegtā koka? Ieva pati. Neviens viņu nespieda. Velns auglim pat nepieskārās. Nepieskārās arī Ievai. Ieva pieskārās auglim pati. Kurš var teikt, ka viņai nebija citas iespējas? Ja kāds šodien grēko un saka, ka velns vainīgs, ka tā sanāca – nē, tu pats esi vainīgs. Velns vainojams pie kārdināšanas nevis grēka pastrādāšanas. Neklausot Dievam tu klausi velnam un pats dari to, ko velns tev liek.

Dievs nepamet grēcinieku.

Tomēr Dievs ir pilnīgs Dievs un viņš vienmēr ir nemainīgs. Viņš ir miera un kārtības Dievs. Viņa pilnības dēļ, ļaunums pie viņa nevar pastāvēt, tāpēc cilvēks ir no viņa klātbūtnes jāpadzen. Ja Dievs ir visa labā pilnība, tad viss, kas nav no Dieva ir ļauns. Grēka alga ir nāve, jo ļaunumam nav lemts pastāvēt mūžīgajā Dievā.
Tomēr Dieva labestīgās pilnības izpausme ir arī nebeidzama mīlestība. Dievs negrib, lai cilvēks, radīts viņa līdzībā, aizietu bojā. Un Viņš dod arī kādu apsolījumu.

Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un putekļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.”

Šis teksts no 1.Mozus 3:15 tiek saukts arī par pirmo evanģēliju. Dievs dod apsolījumu, ka sātans tiks pilnībā sakauts. Un sātana sakāvējs, būs kāds, kas no grēcīgās sievas dzimis. Jēzus piedzima sievai, kurai ar vīru nebija attiecības vēl bijušas. Sātans šo, no sievas dzimušo nonāvēja pie krusta. Bet sātanam nav varas pār Dievu, tāpēc pēc 3 dienām šis pats, no sievas dzimušais, piecēlās un izgāja no kapa. Viņa vārds ir Jēzus un viņš ir Dieva sūtīts vienīgais glābējs grēkā kritušajam cilvēkam – bojāgājējam. Šis ir pirmais Dieva apsolījums par glābēju Jēzu. Galatiešiem 3:16 Pāvils to apliecina, sakot: “Apsolījumi ir doti Ābrahāmam un viņa dzimumam; nav sacīts: “un dzimumiem” – it kā par daudziem, bet sacīts ir par vienu: “un tavam dzimumam” – tas ir, Kristum.”

Mīļie draugi. Kristus ir mūs vienīgā cerība, lai atgrieztos Radītāja klātbūtnē. Nav citu apsolījumu, ko Dievs būtu devis un šis pats vienīgais ir tikai aiz Dieva žēlastības un cilvēku. Viņš Dieva sūtīts un būdams bez grēka nomira, lai tev – cilvēkam ar iedzimto grēku no taviem pirmajiem vecākiem, vairs nebūtu jāmirst un, lai tu varētu atgriezties pie viņa mūžīgajā Ēdenē un baudīt arī no dzīvības koka, kurš grēciniekiem nav pieejams.

Jūs, kas bijāt miruši savos grēkos un miesā neapgraizīti, Dievs darīja dzīvus līdz ar Kristu, dāvādams mums visu grēku piedošanu; Dievs izdzēsa parādrakstu ar tiem noteikumiem, kas bija vērsti pret mums, un to iznīcināja, pienaglodams pie krusta, – viņš atbruņoja visas valdīšanas un varas, tās atklāti kaunā likdams, svinēja pār tām uzvaru Kristū.
/Kol. 2:13-15/