Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst.
Tad velns Viņu uzrunāja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”
Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.”
Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”
Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.”
Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”
Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: “Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.”
Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam.
/Lūkas 4:1-13/
Continue reading
Aicinājums kaujā
Leave a reply
Gan jau katram ir gadījies sevi kādu reizi pieķert pie sekojošas domas “Gribēju kā labāk, sanāca kā parasti.” Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc tik bieži sanāk izdarīt lietas, kuras nemaz negribējām? Un vēlāk tad nākas atzīt – tas ko izdarīju, nebija labi. Šo vēlmi, kura patiesībā nemaz nav vēlme, darīt sliktu mēs nosaucam par kārdinājumiem.
Tā nu ir sanācis, ka patiesi šajā gadā Vasarsvētkos mēs atzīmējam Ģimenes dienu. Mūsu draudzē šī diena īpaša ir bijusi vienmēr, bet vēl jo vairāk šogad. Kā jau tas ierasts, dievkalpojumā šajā reizē priecāsimies par bērnu priekšnesumiem, kuru dziesmu skanējumu kuplinās Ieva Marta Henčele ar draugiem. Īpaši gaidīts viesis būs arī baptistu draudžu bīskaps Pēteris Sproģis.