1. ADVENTĒ
2008.GADA 30. NOVEMBRĪ

Pēc tam Viņš tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata
/Lūkas 24:44-45/

1. advente mums atgādina, ka atkal strauji tuvojas kārtējie Ziemsvētki. Laiks sākt satraukties par dāvanām. Bet vai šie Ziemsvētki, kas vēl tikai tuvojas, jums būs ar kaut ko īpašāki par iepriekšējiem? Kas ir tas, ko jūs sagaidāt no šiem svētkiem? Protams, vērtīgākas dāvanas kā pagājušā gadā un vairāk sniega. Maziem bērniem šie ir svētki, kad viņi sagaida kādu brīnumu. Kā ir ar mums pieaugušākajiem? Vai mēs raugāmies tumšajos vakaros debesīs, cerībā tur ieraudzīt jauko dzīvnieku ar sarkano degunu, Briedi Rūdolfu, velkam kamanas pilnas ar dāvanām? Mēs tam neticam. Bet kam mēs ticam un vai ir kaut kas, ko mēs ceram sagaidīt, raugoties zvaigžņotajās debesīs? Pasaulē ienākot Jēzum, ļaudis raudzījās debesīs uz kādu spožu zvaigzni. Kā viņi zināja, ka šī zvaigzne ir jāmeklē? Tāpēc salīdzinot šo Ziemsvētku laiku ar laiku pirms 2000. gadiem padomāsim, vai ilgas pēc Jēzus tais laikos bija līdzīgas bērnu ilgām ieraudzīt debesīs jestro Rūdolfu.

Bībelē Vecajā Derībā aptuveni ¼ no teksta sastāda pravietojumi vai paredzējumi. Liela daļa no šiem pravietojumiem norāda uz Jēzus nākšanu. Arī Jaunajā Derībā Kristus pats norādīja, ka par viņu jau sen ir liecināts. Mēs tūlīt apskatīsim, kā cilvēki varēja būt pilnīgi droši par to, ka ir jāgaida Jēzus. Un apskatīsim tikai daļu no vairāk nekā 60 Vecās Derības pravietojumiem par šo Jēzu.

1400 gadus pirms Jēzus dzimšanas Mozus pieraksta pravietojumu par to, ka Jēzum jāpiedzimst no sievietes. Mozus pieraksta Dieva teikto čūskai, ar ko mēs saprotam cilvēka kārdinātāju un Ļauno.
1.Mozus 3:15 Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.
Jēzus piedzima no sievas, kā parasts cilvēks, viņš nomira pasaules ļaunuma dēļ, bet augšāmcelšanās ir nāves un Ļaunā sakaušanas apliecinājums.
Tai pašā laikā Mozus arī pravietoja, ka Jēzus celsies no Ābrahāma, viņa dēla Īzaka, viņa dēla Jēkaba un viņa dēla Jūdas.
1.Mozus 12:3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis. To Mozus raksta par Dieva svētību Ābrahamam.
1.Mozus 17:19 Un Dievs sacīja: “Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. Mozus raksta, ka nevis no Ābrahāma vecākā dēla Išmaēla, bet gan Īzaka dzimuma Dievs slēgs savu derību.
4.Mozus 24:17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus. Kas pārzinām vecās derības stāstu par Jēkabu un Ēsavu, tad atceramies, kā atkal visai neierastā veidā Īzaka svētību mantoja viņa jaunākais dēls Jēkabs.
1.Mozus 49:10 Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks. Viņam tautas klausīs. Jūda bija viens no divpadsmit Jēkaba dēliem, kurš ne ar ko neizcēlās uz pārējo fona. Pravietojums saka, ka Valdnieks nāks no Jūdas.
Jesaja 700 gadus pirms Kristus pravietoja, ka Jēzus māte būs jaunava un Jēzus būs Dievs kurš nāk kā cilvēks.
Jes. 7:14 Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls. Immanuēls nozīmē “Dievs ar mums”.
Miha arī 700 gadus pirms Kristus pravieto, ka Jēzus dzims pilsētā, ko sauc Betlēme. Tur nedzīvoja ne Jāzeps ne Marija, bet tautas skaitīsānas dēļ viņiem tur bija jānokļūst tieši Jēzus dzimšanas laikā. Lai pravietojums piepildītos. Ja kāds šodien saka, ja Jēzus vienkārši bija gudrs cilvēks, kas tā pakārtoja savu dzīvi, lai izskatītos, ka pravietojumi piepildās uz viņu, interesanti, kā viņš vēl nepiedzimis varēja pakārtot dzimšanas vietu.
Mihas 5:1 Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.
700 gadus pirms Kristus Jesaja saka, ka Jēzus dzīvos dzīvi bez jebkāda grēka.
Jes. 53:9 Kapu viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē.
Vēl 700 gadus pirms Kristus Hozeja pravieto, ka Jēzus ģimenei būs jāmūk uz Ēģipti, lai glābtu jauno dzivību.
Hozejas 11:1 Kad Israēls bija jauns, Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes
Hozeja runā par Izraēla iziešanu no Ēģiptes, taču lai nebūtu nekādu šaubu par to, ka Dievs savu Dēlu atsauc no Ēģiptes, arī šis tika piepildīts Jēzus pirmajos dzīves gados.
400 gadus pirms Kristus Maleahija vēsta, ka Jēzus ieies templī. Tas ir ļoti svarīgs pravietojums, ja mēs šaubāmies dzirdot kādus jūdaisma sekotājus, ka mesija vēl tikai nāks un Jēzus nebija īstais. Teplis tika nopostīts 70 gadus pēc Kristus un šodien vairs nepastāv. Ja kāds saka, ka tas jau var tikt atjaunots, tad lai ieslēdz un paskatās ziņas televīzijā. Vai izskatās, ka ebreji ar musulmaņiem taisās jebkad salabt un mošejas vietā ļaut atkal uzcelt templi! Teorētiski varbūt tāda iespēja ir pieļaujama, bet nez vai.
Mal. 3:1 Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots.
700 gadus pirms Kristus Jesaja saka, ka Jānis Kristītājs sagatavos Jēzum ceļu.
Jes. 40:3 Klau! Kaut kur atskanēja sauciens: “Ierīkojiet tuksnesī Tam Kungam ceļu, dariet klajumā kādas līdzenas tekas mūsu Dievam!
Viņš pravieto arī, ka Jēzus darīs daudz brīnumu.
Jes. 35:5-6 Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs.
Caharija 500 gadus pirms Kristus stāsta, ka Jēzus Jeruzālemē iejās uz sēžot uz ēzeļa.
Cah. 9:9 Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.
1000 gadus pirms Kristus psalmists pravieto, ka Jēzu nodos viņa draugs Jūda.
Ps. 41:10 Pat mans labākais draugs, kam es cieši uzticējos, kas manu maizi ēda, paceļ pret mani kāju spērienam.
500 gadus pirms Kristus Caharija pasaka, ka šis draugs par nodevību saņems 300 sudraba gabalus, kas tiks nomesti templī.
Cah.11:12-13 Un, kad es viņiem teicu: ja jums labpatīk, tad dodiet man atlīdzību, ja nē, tad lai paliek! – tad viņi izmaksāja man, cik es biju nopelnījis, nosvērdami man trīsdesmit sudraba gabalus. Un Tas Kungs man sacīja: “Nomet šo slaveno algu, par kuras cienīgu viņi Mani atzinuši, podniekam!” Es paņēmu trīsdesmit sudraba gabalus un iemetu tos Tā Kunga namā podniekam.
Jesaja 700 gadus pirms Kristus apraksta Jēzus ciešanas.
Jes. 50:6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem.
1000 gadu pirms Kristus psalmists apdzied Jēzus drēbju sadalīšanu kareivju starpā
Ps. 22:19 Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus.
Jesaja ir tas, kurš raksta kā Jēzu ienīdīs un no viņa novērsīsies.
Jes. 53:3 viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām
Tas pats Jesaja arī saka, ka Jēzus sevi nemēģinās aizstāvēt.
Jes. 53:7 Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.
Psalmists 1000 gadu pirms Kristus un dažus simtus gadus pirms tika praktizēts tāds sods, kā sišana krustā, stāsta par to, kā Jēzus tiks pienaglots.
Ps. 22:17 Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.
Atgriežoties pie Jesajas pravietotā, Jēzus tiktu nogalināts kopā ar grēciniekiem.
Jes. 53:12 viņš nodeva savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem, kaut gan viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem
1400 gadus pirms Kristus Mozus pieraksta bauslības noteikumus upurējot, Tāpat kā vēlāk psalmos teikts, ka šie likumi piepildīsies arī pie Jēzus.
2:Moz. 12:46 …un nelauziet kaulus tam Pashā upurim.
Ps. 34:21 Viņš pasargā visus viņa locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts. (Neprecīzs tulkojums. Pasargā kaulus, neviens netiek salauzts)
1000 gadu pirms Kristus Dāvids saka to pašu, ko Jēzus pie krusta.
Ps. 22:2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?
Jesaja ir arī tas, kurš apraksta, ka Jēzus nomira.
Jes. 53:8b viņš jau bija aizrauts no dzīvo pasaules, ka manas tautas pārkāpumu dēļ viņam bija uzlikts sods
Viņš raksta arī, ka Jēzus tiks guldīts kapā pie bagātniekiem. Tas bija turīgā Jāzepa kaps.
Jes. 53:9 Kapu viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē.
Gan Dāvids 1000 gadus, gan Jesaja 700 gadus pirms Kristos apliecina, ka Jēzus nepaliks kapā, bet celsies atkal dzīvībā.
Ps. 16:10 jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību.
Jes. 53:10-11 Bet Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību. No dvēseles ciešanām viņam radīsies panākumu papilnam; ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevi viņu noziegumus.
Un visbeidzot Dāvida dziesma, 1000 gadus pirms Kristus, par to, kā Jēzus sēdēs pie Dieva troņa labās rokas
Ps.110:1 Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!”

Varbūt arī ir tā, ka lasot visas šīs rakstu vietas mums rodas jautājumi, vai paši rakstītāji zināja, ka viņi pravieto. Var arī rasties jautājumi, vai tiešām tas, kas tur rakstīts taisni to arī nozīmē. Cilvēki pirms 2000 gadiem labi zināja Vecās Derības tekstus un pilnīgi noteikti gaidīja glābēju. Daži gaida vēl šodien. Taču skatoties cauri visiem šiem rakstiem, es teiktu, pastāv ļoti maza iespējamība, ka Jēzus tomēr nebija tas īstais. Mums šeit draudzē, tāda iespējamība nepastāv, jo mēs esam draudze, kas celta uz Jēzus Kristus pamata.
Ja šajos Ziemsvētkos jums, vai jums tuviem cilvēkiem ir jautājums, ko sagaidīt šajos ziemsvētkos, kāda būs jūsu atbilde? Ja cilvēki jautā, kāpēc latviešu svētkos jāpin iekšā jūdu Jēzus, ko jūs atbildēsiet? Kāpēc Jēzus Ziemsvētku stāstam ir piemērotāks nekā stāsts par lidojošu ziemeļbriedi? Varbūt tāpēc ka stāsts par Jēzu ir tikpat sens, cik stāsts par šo pasauli, uz kuras mēs dzīvojam. Man patīk latviešu tradīcijas un ar tām mēs sevi varam identificēt uz pasaules tautu fona. Tomēr tie Ziemsvētki, ko es gaidu nav saulgrieži, kas atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu. Gada tumšākā diena pienāks tāpat kā šogad tā arī nākamgad, par to variet būt droši. Tomēr tie arī atgādinās, ka vēl viens gads tūlīt būs aizritējis un dzīves laiks kļūst par gadu īsāks. Nē, mēs gaidīsim tos Ziemsvētkus, kas arī tumšajās dienās spēs ienest gaismu un cerību, ka dzīve nevis iet uz galu, bet dzīvē ienāk glābējs Jēzus, kurš nāca, kā pravieši solīja, kurš solīja mūs ievest mūžīgā dzīvē. Lai arī jūsu tuvojošies Ziemsvētki ir tie, kas atnes dzīvē gaismas un prieka vēsti.