1. ADVENTĒ
2008.GADA 30. NOVEMBRĪ

Pēc tam Viņš tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata
/Lūkas 24:44-45/

1. advente mums atgādina, ka atkal strauji tuvojas kārtējie Ziemsvētki. Laiks sākt satraukties par dāvanām. Bet vai šie Ziemsvētki, kas vēl tikai tuvojas, jums būs ar kaut ko īpašāki par iepriekšējiem? Kas ir tas, ko jūs sagaidāt no šiem svētkiem? Protams, vērtīgākas dāvanas kā pagājušā gadā un vairāk sniega. Maziem bērniem šie ir svētki, kad viņi sagaida kādu brīnumu. Kā ir ar mums pieaugušākajiem? Vai mēs raugāmies tumšajos vakaros debesīs, cerībā tur ieraudzīt jauko dzīvnieku ar sarkano degunu, Briedi Rūdolfu, velkam kamanas pilnas ar dāvanām? Mēs tam neticam. Bet kam mēs ticam un vai ir kaut kas, ko mēs ceram sagaidīt, raugoties zvaigžņotajās debesīs? Pasaulē ienākot Jēzum, ļaudis raudzījās debesīs uz kādu spožu zvaigzni. Kā viņi zināja, ka šī zvaigzne ir jāmeklē? Tāpēc salīdzinot šo Ziemsvētku laiku ar laiku pirms 2000. gadiem padomāsim, vai ilgas pēc Jēzus tais laikos bija līdzīgas bērnu ilgām ieraudzīt debesīs jestro Rūdolfu.
Continue reading →

MŪŽĪBAS SVĒTDIENĀ
2008.GADA 23. NOVEMBRĪ

Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.
/1.Kor. 15:17/

1994. gadā izdevums “Christian Times” rakstīja par kādu notikumu, kur piedalījās arī tā laika ASV viceprezidents Džordžs Bušs seniors. Aprakstītais notikums bija PSRS līdera Leonīda Brežņeva bēres. Bušs esot bijis ļoti aizkustināts pēc Brežņeva atraitnes klusā protesta šo bēru laikā. Viņa nekustīgi stāvēja pie zārka, kad pēc dažām sekundēm tika aizvērts tā vāks. Tiklīdz zaldāts aizskāra zārka vāku, Brežņeva sieva nodemonstrēja drosmes un cerības zīmi. Tas iespējams bija tā laika viens no lielākajiem cilvēku nepakļaušanās simboliem. Viņa noliecās un pārmeta krusta zīmi sava vīra krūtīm. Ateisma spēka lielvalstī tā vīra, kurš visu to vadīja, sieva pauda cerību, ka viņas vīrs ir kļūdījies. Viņa cerēja, ka ir vēl kāda dzīve un to dod Jēzus, kurš nomira pie krusta, un ka šis pats Jēzus vēl varētu dot žēlastību viņas vīram.
Ja šis vīrs savas dzīves laikā šo cerību noraidīja, tad katram no mums tomēr ir iespēja to pieņemt, pirms vēl nav par vēlu. Tomēr kāpēc bijušajiem Padomju līderiem un tik daudz cilvēkiem šodien uz šīs pasaules ir tik grūti uzticēties šai cerībai? Apustulis Pāvils sniedz mums atbildi uz šo jautājumu.
Continue reading →