Baptistu darbs Mazsalacā iesākās 1929.gadā, kad ar jaunības sparu šeit evanģēlista gaitas sāka Kārlis Ērmanis un Arnolds Ūsis, kuram tolaik bija tikai 19 gadi. Tika organizēta svētdienskola un dziedātāju pulciņš. Garīgo darbu finansiāli atbalstīja Dr. Osvalds Smits Kanādā. Pēc pirmā uzaicinājuma dziedāt draudzes korī atsaucās 2 jaunieši. Uz nākamo mēģinājumu jau ieradās ap 50 cilvēku. Sludinātājs Arnolds Ūsis lielu uzmanību pievērsa tam, kādam jābūt dziedātājam un kāda nozīme ir garīgam korim. Turpmākajā laikā kora skaitliskais sastāvs nostabilizējās ap 20. Kora pirmā uzstāšanās notika 1930. gada pavasarī Mazsalacas pagastnama zālē. A. Ūša vadībā koris dara plašu evanģelizācijas darbu, dziedot ne tikai dievkalpojumos, bet arī sapulcēs, kuras notiek apkārtējos pagastnamos, lauku mājās un labības šķūņos.

Evanģēlija sludināšanas rezultātā 1931. gadā tika organizēta draudze. Zīmīgi, ka koris ir dibināts pirms draudzes, t.i. 1930.gadā. 1931.gadā sāk darbību arī māsu pulciņš. 1933.gads uzskatāms par jauniešu pulciņa dzimšanas laiku. 1940.gadā pašu rokām tika uzcelts MBD dievnams. Vienīgi ārsienas vēl līdz pat šai dienai palikušas neapmestas un ir kā to laiku kristiešu liecība mums ikvienam. Gan brīvības, gan padomju okupācijas gados draudzes darba kodols bija koris, ko sekmīgi vadījuši diriģenti Jānis Pētersons, Vilis Bukstiņš, Ēriks Martinsons, Leonards Skrunda, Ineta Martinsone, Laine Nigule. Kora vadībā aktīvi darbojušies arī Vilis Dzelmītis, Dzidra Baumane, Juris Šulcs un viņa māsa Ieva Šulce, Aivis Martinsons, kurš arī pašreiz katru svētdienu ir pie klavierēm.
Pelnītu autoritāti draudzē ir baudījuši ilggadējie draudzes vecaji Jānis Bole, Emīls Martinsons, Oskars Krēsliņš. Draudzes darba iespaidu vairojuši dzejnieki Vilis Dzelmītis un Emīls Martinsons.
1961.gadā draudzes dievnamā tika novietota Oskara Cinīša gleznotā altāra glezna “Jēzus Ģetzemanē”.
Padomju okupācijas gados gan vietējā vara, gan VDK darbinieki ar lielu niknumu vērsās pret mācītāja un dzejnieka Viļa Dzelmīša kalpošanu – gan atņemot viņam darba iespējas, gan darba laikā viņu visādi šantažējot. Arī dievnamu čekas plānos bija paredzēts pārveidot par sporta zāli vai vienalga ko citu. Taču Dievs ir ļāvis šīs telpas vienmēr izmantot Viņa pielūgšanai un slavēšanai. Pārdzīvotās briesmas padomju okupācijas laikā un apstākļu izveidotais ticības un uzticības sīkstums rosināja draudzes locekļus ar īpašu atbildības sajūtu izlietot Latvijas atgūtās brīvības apstākļus. Lielu organizatorisko darbu šo iespēju izmantošanā ir ieguldījis draudzes priekšnieks kopš 1993.gada Guntis Martinsons. Kopš neatkarības atgūšanas ļoti aktīvs ir arī draudzes svētdienskolas darbs ar ikgadēju tradicionālo nometni “Krāčos” pie Gaujas.
Draudzē kopš 90-to gadu sākuma ir izveidojusies cieša sadraudzība ar Hillerstorpas misiones draudzi Zviedrijā. Pateicoties šai sadraudzībai, ir bijis iespējams uzcelt jaunu ēku – piebūvi dievnamam, kurā ir dzīvoklis mācītājam un telpas draudzes nozarēm, kā arī neliela viesnīca (gaidām Tevi ciemos ).

Garīdznieki:
Arnolds Ūsis 1930-1932 un 1934-1940
Kārlis Ērmanis, Kārlis Lejasmeijers, Eižens Gudže, Vilis Bukstiņš 1941-1952
Eduards Dzelzkalējs 1952 -1955
Vilis Dzelmitis 1957 – 1967
Gunārs Baumanis 1967 – 1977
Herberts Ašmis 1977 – 1980
Juris Šulcs 1980 -1985
Pāvils Pallo 1986 – 1994
Kārlis Fišers 1994 – 1998
Igors Ozoliņš 1999 – 2004
vietas izpildītājs diakons Guntis Martinsons 2004-2006
Valters Mitāns 2008-2013
Sīmanis Balodis no 2014