Kā neizniekot savu dzīvi? Patiešām, dzīve mums ir tik, cik nu uz šīs zemes tā ir dota. Skolā droši vien skolniekiem skolotāji atgādina – mācies, neiznieko savu laiku! Pēc skolas – strādā, neiznieko dzīvi dažādiem niekiem! Ceļo – neiznieko savu dzīvi vienā vietā! Atpūties – neiznieko savu dzīvi nemitīgā darbā! Kā to visu sasaistīt kopā, lai savu dzīvi varētu saukt par neizniekotu? Mums jābūt praktiskiem, jo viss nepraktiskais ir laika, naudas un enerģijas lieka izšķērdēšana. Varbūt man savu dzīvi būtu lietderīgi optimizēt, lai tā būtu vēl praktiskāka, bet kas tad ir tie virzieni?
Lai cik tas neliktos dīvaini, bieži vien izrādās, ka tas praktiskais, kas it kā šķita ļoti noderīgs pirms kāda laika, šodien, iespējams, jau ir pavisam nederīgs. Nesen radio dzirdēju tādu jautru aptauju, kur klausītāji tika aicināti zvanīt, lai pastāstītu, kurš mācību priekšmets ir viņiem bijis pats noderīgākais. Citiem vārdiem, pats praktiskākais. Un mums nāksies atzīt, ka vismaz tas, ko mācījāmies vidusskolā, lielākoties šodienai ir pilnīgi nevajadzīgs. Turpretī ir ļoti daudz lietu, kuras skolā nemācīja, bet nu ir tās jāapgūst pašam. Jāņa evaņģēlija 12 nodaļa sākas ar stāstu par to, kā Marija Betānijā Jēzu svaida ar eļļu. Taču vēl vairāk šī rakstu vieta atklāj to, kā mēs praktiski varam rīkoties dažādās situācijās un kāda vieta ir pragmatismam mūsu dzīvēs.

Continue reading →