Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs pagodināts viņā. Ja Dievs ir pagodināts viņā, tad Dievs arī pagodinās viņu sevī un pagodinās viņu tūlīt. Bērniņi, vēl mazu brīdi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsit, un, tāpat kā es jūdiem esmu teicis, tā arī jums tagad saku: kurp es aizeju, jūs nevarat nākt. Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu. Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi,.”
/Jāņa 13:31-35/

Kas ir Jaunā Derība? Viena no Bībeles daļām? Kāpēc to tad sauc par jauno, bet to otru par veco? Es pat teiktu, ka nekāda jaunā tā nav, jo Jaunā Derība faktiski ir viena no pirmām grāmatām, kas sarakstīta latviešu valodā, un Glika kungs to paveica pirms vairāk nekā 300 gadiem. Oriģinālais teksts ir gandrīz 2000 gadu vecs. Es to par sevišķi jaunu nenosauktu. Bībeles daļas mēs nevaram iedalīt, kā vēsturē – senie laiki, viduslaiki un jaunie laiki. Vecā derība gan ir senāka par jauno, tomēr šis nosaukums nav dēļ to vecuma atšķirībām. Un mani tas nomierina, jo varu būt drošs, ka man nav jāmeklē kāda “visjaunākā derība”.

Bet nu kas tad tomēr tā ir? Jaunie un vecie likumi, bauslība? Ir cilvēki, kas šodien saka: “Mums Veco Derību šodien vairs nevajag. Tur tikai kari un asinis, un likumi, un dīvainas upurēšanas.” Tomēr Jēzus pats saka, ka viņš nav nācis bauslību atcelt, bet gan to nostiprināt un piepildīt. Tātad atkal, nez vai šīs ir divas dažādas bauslības.

Ar ko tev asociējas Jaunā Derība? Četri evaņģēliji, pirmo kristiešu vēstules un viena atklāsmes grāmata par nākotni? Jēzus dzīves biogrāfija? Vai Jaunā Derība ir kristieša vienīgā autoritāte? Kur paliek Svētā gara darbs? Vai Jaunā Derība ir grāmata, jeb varbūt kaut kas, kas atrodams šai grāmatā? Varbūt šis teksts, ko varam lasīt Bībelē ir īpašs tieši tādā veidā, ka nevis tas pats par sevi ir dzīvs, bet gan atdzīvojas, kad tas iespaido mūsu dzīves. Osvalds Čembers ir teicis “Meklējot tu atradīsi, ka vienīgi Jaunā Derība vistiešākā veidā atklāj mūsu nožēlojamo tieksmi palikt pie savām domām un savām tiesībām. Bet Svētais Gars man sniedz spēku redzēt tālāk par savu tiesību apvārsni.” Jaunā Derība atklāj, Svētais Gars dod spēku… Latviski mums ir smags šis vārds “derība” un man labāk patīk Glika Bībeles nosaukums Vecais un Jaunais Testaments. Tad es saprotu, ka derība ir kaut kas atšķirīgs no grāmatas ar daudzām lapaspusēm.

Jaunais bauslis

Šīs reizes pārdomu Rakstu vieta runā par jauno bausli. Tātad kaut kas jauns saistībā ar bauslību. Jēzus saka: “Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu!” Cik jauns ir šis bauslis un cik atšķirīgs no tiem “vecajiem”? Nu pirmajā brīdī neko daudz. Bauslības rakstos Lev.19:18 teikts: “Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!” Nekas unikāls, bet Jēzus saka, ka tas ir jauns bauslis. Var jau būt, ka pirmā brīdī var likties, ka Jēzus mācekļiem māca to pašu veco, ko viņi ir piemirsuši. Bet apskatīsimies, kas tad ir šis par brīdi, kad Jēzus šādi mācekļus uzrunā. Tas ir kāds īpašs brīdis, kad tiek svinēti Pashas (Garāmiešanas) svētki – svētki, kuros jūdu tauta atceras savu izvešanu no verdzības Ēģiptē. Šo svētku kulminācija ir Pashas mielasts – rituālas vakariņas, kurās tiek atstāstīts šis notikums un tiek ēsts Pashas jērs. Šī mielasta laikā šoreiz notika vēl kaut kas īpašs, jo Jēzus šo rituālu runās ienesa kādas jaunas pārmaiņas. Lūkas 22:15-23 šis mielasts ir īsi aprakstīts. Maizi viņš nosauc par savu miesu. Vīna kausu viņš nosauc par jauno derību. Šis ir jauns Pashas mielasts!

Jauns un vecs ir vārdi ar ko mēs varam brīvi spēlēties. Es sev nopirku jaunu telefonu, jo iepriekšējais nebija ar tik daudz funkcijām, kā man gribētos. Tas ir pilnīgi jauns un spīdīgs un tas ir pilnībā cits aparāts. Tas iepriekšējais varbūt bija nedaudz nolietojies, bet tomēr darbojās gana labi un visas savas funkcijas pildīja teicami. Varēju tam nomainīt apbružāto korpusu un tas atkal izskatītos kā jauns. Bet es izvēlējos jaunu, jo man gribējās ko vairāk – klausīties mūziku, bildēt kvalitatīvas bildes, lietot internetu utt. Tas joprojām ir telefons ar ko varu darīt visas tās pašas lietas un pat vēl vairāk.

Un tagad salīdzināsim to ar tām jaunajām lietām, ko dod Jēzus. Tas jaunais, kas nāk klāt gan derībai, gan bauslībai, kas tas ir? Tas ir Jēzus. Līdzīgi kā viena unikāla papildu funkcija manam telefonam. Jēzus ir unikāla papildu iespēja Dieva derībai ar cilvēku un viņa dotajiem baušļiem. Jaunā derība ir tā, kur Jēzus atdod savu dzīvību kā šis jērs, un izved no grēka verdzības. Jaunais bauslis ir visu daudzo likumu apkopojums vienā – mīliet cits citu…, kā es esmu mīlējis jūs. Jēzus ir tas piemērs, kurš dod bauslībai jaunu spēku. Mīlēt mēs varam dažādi, bet Jēzus saka: “Mīliet cits citu tāpat, kā es mīlēju jūs.”

Mīlestības paraugs

Kā tad Jēzus mīlēja? Tad, kad Viņš mācekļiem dod šo “jauno bausli” šī mīlestība, par ko Jēzus runā, ir viņiem saprotama divējādi – veidos, kā Jēzus jau pie viņiem ir darbojies un arī, ko viņš vēl darīs. Vispirms paskatīsimies uz to, ko Jēzus ir darījis cilvēku labā, lai mācekļi varētu teikt, ka tā tiešām ir patiesa mīlestība.

Pirmkārt jau Bībeles stāsti par Jēzu, sākas ar viņa kalpošanu cilvēku labā, ar cilvēku vajadzību apmierināšanu. Un viena no lielākajām cilvēku vēlmēm ir pēc fiziskas dziedināšanas. Jēzus ir viens no retajiem, kurš dodas pie tādiem, no kuriem citi izvairās, lai netiktu arī paši aplipināti ar kādu kaiti. Viņš nevairās un nejūtas neērti pie dēmonu apsēstajiem, bet atbrīvo tos no ciešanām. Viņš neļauj grēcinieci nomētāt ar akmeņiem, bet aicina katram pašam izvērtēt savu dzīvi. Viņš veido draudzīgas attiecības ar muitniekiem un zagļiem, kurus citi slepus lamā un ienīst. Jēzus nešķiro cilvēkus pēc viņu mantas vai darbiem – viņš vēlas mīlēt ikvienu. Viņš pat aicina pie sevis mazos bērnus un neļauj tos atstāt novārtā tad, kad tiek runāts par “nopietnajām pieaugušo lietām”. Ja godīgi jāsaka, tad es pat nevaru šodien iedomāties kādu šobrīd mums zināmu personu, kas šādi spētu vienlīdz patiesi attiekties pret ikvienu cilvēku. Tas ko mēs ikdienā dzirdam ir: “Tur tas dzērājs, tas zaglis, tas bezatbildīgais, tas miljonārs, tas nelietis, tas netīrelis utt.” Mēs visi, kāds vairāk, cits mazāk, esam egoisti, jo tā ir grēcinieka daba – būt tādiem kā Dievs, būt pāri visiem citiem. Ja ne savā statusā, tad vismaz savās domās. Man sieva reiz uzdāvināja T-kreklu ar uzrakstu “Visi cilvēki, kā cilvēki, tikai es tāds Perfekts!”. Tas uzraksts man atgādina par to standartu, ar kādu man, kā grēciniekam gribas raudzīties uz citiem. Jēzus atgādina par Dieva standartu – mīlēt katru cilvēku, neatkarīgi no tā, kāds viņš ir.
Tas nenozīmē, ka Jēzus māca pilnīgu beznosacījuma toleranci. Praktiski visiem cilvēkiem, kuriem viņš palīdz, tiek teikts: “Ej un negrēko”, vai arī “Tavi grēki ir piedoti”. Tas nozīmē, ka ar grēku nav jāsamierinās vai to jārespektē, bet gan mīlot jāpalīdz grēciniekam no tā atbrīvoties. Kādam palīdzēt mēs varam, tikai pie viņa ejot.

Esmu dzirdējis daudzus kristiešus sakām, ka Dievs ienīst grēku, bet mīl grēcinieku. Tomēr Bībele tā nemāca. Tur teikts, ka Dievs grēciniekus neklausa un, ka Jēzus nācis tādēļ, lai aicinātu grēciniekus nevis vienkārši sev sekot, bet atgriezties no grēkiem. Jāņa 3:16 vēstītais, attiecas uz Dieva radīto pasauli un cilvēku, par kuru viņš teica, ka tas bija ļoti labs. Dieva mīlestība nav uz sabojāto cilvēku, bet gan cilvēku, kuru tikai viņš var atkal darīt par labu.
Pirms šī dīvainā Pashas mielasta mācekļi piedzīvo vēl kādu savādu notikumu. Jēzus, ienākot šai svinību telpā, novelk savus svārkus, apsien priekšautu, ielej bļodā ūdeni un mazgā mācekļu kājas. Cilvēkiem, kuri staigā sandalēs un bez zeķēm pa putekļiem, kājas nevarētu būt sevišķi tīras un tās jāmazgā diezgan bieži.

Otrs veids, kā mācekļiem Jēzus liek raudzīties uz viņa mīlestības priekšzīmi ir tas, ko viņiem vēl nāksies piedzīvot. Jēzus atdos savu dzīvību, lai izlīdzinātu cilvēku taisnīgās tiesas priekšā un iznīcinātu viņam piemītošo grēku. Skan visai neticami, lai cilvēks nonāktu tur, kur mājo taisnība, ir jānotiek arī taisnīgai tiesai par netaisnības darbiem. Bet, tur kur mēs gribētu nokļūt, kur viss notiek pēc taisnības, netaisnība ir jāiznīcina. Jautājums tad ir, vai mēs vēl tad vispār tādā taisnīgā vietā gribētu nokļūt, jo tad mūsu netaisnības darbi būs tie, kas to neļaus. Dieva sods ir taisnības nākšana pār netaisnību. Toties Jēzus nāve ir šī soda uzņemšanās uz sevis. Jēzus mācekļiem saka: “Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu.”(Jņ 15:12-14)
Jēzus nav atstājis šo zemi tikai kā skaists paraugs, lai mēs mācītos no viņa un zinātu, kā tas ir labi dzīvot. Jēzus pats ir gājis dziļāk un atrisinājis cilvēka personīgo grēku problēmu. Jāņa 3:36 teikts, ka tam, kas tic Dēlam, ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlu neklausa, tas dzīvību neredzēs, un Dieva dusmas paliek uz viņa. Kas neklausa Jēzu, uz to Dieva taisnīgais sods paliek. Vai Dieva mīlestība tāpēc nav pilnīga? Nē, Dievs visu dara pēc taisnības un ja tu neļauj Jēzum uzņemties šo taisnības sodu savā vietā, tad tev tas jāuzņemas pašam. Tikai šis sods ir mūžīgā atšķiršana no Dieva, mūžīgā nāve. Un mūsu atšķirība no Jēzus ir tā, ka tikai viņš spēj no nāves piecelties un piecelt, jo viņš vienīgais ir patiess Dievs.
Jēzus saka, ja gribi būt mans draugs, tad pildi manas pavēles – mīli citus cilvēkus, tāpat kā es to esmu darījis. Bauslis, jeb pavēle mīlēt vienam otru ir jauna tāpēc, ka Jēzus ir šis mīlestības paraugs un viņā piepildās šīs patiesās mīlestības spēks. Un viņš var būt šis paraugs un spēks arī jums, pat ja esam grēcīgi, jo viņš ir paņēmis prom šīs Dieva dusmas. Ja vien sekojam viņa pavēlē – mīlēt citus.

Īstā mīlestība

Kāda tad ir tā īstā, šķīstā un patiesā mīlestība. Pieredzējis kristietus uzreiz atsauksies uz 1.Korintiešiem 13. nodaļu. Ko tad Dieva vārds saka par īstu mīlestību? Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu.
Šīs ir 15 mīlestības īpašības, ko Dievs caur Pāvilu mums atklāj. Pavisam praktiskas īpašības, kurām nobeigumā gribu pieskarties, lai tā būtu kā palīgs mums pildot šos “Jauno bausli”.

Mīlestība ir pacietīga un tā neskaišas.
Tā pavisam burtiski tulkojot šos vārdus, “pacietīga” nozīmētu “cieš ilgi” un neskaišas būtu – nav viegli nokaitināma, jeb izprovocējama uz dusmām. Kā tas iespējams – sēdēt +30 grādu karstumā 3 stundas sastrēgumā, stāvēt veikalā pie kases aiz dīvaina onkuļa, kurš jau pusstundu nevar izdomāt, ko īsti grib pirkt, visu nakti būt vienā istabā ar bērnu, kas skaļi raud…. utt. Vai ir viegli būt pacietīgam? Pāvils saka: “Mīlestība ciešas ilgi un nav viegli izprovocējama.”, bet mums taču gribas, lai dzīve būtu skaista un viegla. Bet tāda ir dzīve kurai jāmirst un kurā nav šīs mīlestības.

Mīlestība nelielās un nav uzpūtīga
Mēs visi gribam, lai cilvēki pamana un novērtē mūsu labos darbus, bet kļūdas lai paliek apslēptas. Mums patīk, kad mūs slavē, bet nepatīk kritika. Mēs mēģinām visu savu dzīvi tā pakārtot, lai kļūdu būt mazāk un veiksmes vairāk. Mēs koncentrējamies uz to, lai mūs paslavētu. Mīlestība nelielās un nav uzpūtīga. Tas nozīmē, ka mīlestībā uzsvars nekad netiek likts uz sevi. Jēzus teica, ka ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu. Tā ir pazemīgā mīlestība.

Mīlēt nozīmē mirt. Nomirt sev pašam citu cilvēku labā. Mirt ne vienmēr nozīmē fizisku nāvi. Mīlēt pacietīgi, nozīmē nomirt dzīvei bez satraukumiem. Nemeklēt savu labu nozīmē nomirt sevis apmierināšanai. Lūgšanā Dievam jautājiet paši sev, vai jūs esiet gatavi maksāt šis mīlestības cenu? Mīlestībai mājās, darbā, pie kaimiņiem, ticīgo draudzē… Vai jūs gribētu nomirt? Kad Jēzus aicina sekot sev viņš aicina nomirt. Labāk ir uzskatīt sevi par mirušu grēkam un dzīvu mīlestībai. Tā ir Jēzus pavēle šai dzīvei un apsolījums glābšanai taisnīgās tiesas dienā.