Svētruna teikta 24.02.2008. Mazsalacas baptistu draudzē
“Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības. Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu, bet staigājam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību. Bet, ja mēs staigājam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesības nav mūsos.” 1. Jāņa 1:5-8

Jau gada sākumā es runāju par draudzi un tās mērķiem. Šodien šim jautājumam gribu pieskarties mazliet dziļāk. Domāsim un atskatīsimies uz to, kāpēc tika veidota kristiešu draudze. Atcerēsimies, kas tad ir draudze! Nu to mēs, domājams, saprotam, ka draudze nav baznīcas ēka. Draudze nav arī dievkalpojums. Pirms brīža lasītā rakstu vieta arī it kā par draudzi nerunā. Lielākā daļa no mums jau zina, ka Bībelē draudze ir salīdzināta ar Kristus miesu. Un vēlreiz atgādināšu, ko Bībele māca – draudze mūs pasargā no sātana ietekmes. Bet kādai jābūt šai draudzei? Tāpēc vēlreiz uzmanīgi atskatīsimies uz šodienas Bībeles pantu.
Vai draudze ir vieta sadraudzībai? Mēs tā sakām.
Vai svētdienas dievkalpojums ir draudzes sadraudzība? Tā tam vajadzētu būt.
Continue reading →