Ar Mūžības svētdienu jeb Mirušo piemiņas dienu beidzas baznīcas gads, lai četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem pirmajā Adventē sāktos jauns cikls.

Šai dienā pieminam ikvienu mūžībā aizgājušu tuvinieku un mīļo cilvēku. Šai laikā aizgājēju kapavietās mēdzam nolikt ziedus, aizdegt sveces un domāt par viņiem. Mums, palikušajiem tiek atgādināts, ka nāve ir neizbēgamība ikvienam, taču šis fakts nav jāuztver ar šausmām un no nāves izpratnes nav jābēguļo. Cilvēks ir nīcīgs savā mirstīgajā miesā. Tāpēc ar savu dzīvesveidu izvēlamies, vai pēc lielās tiesas mūs gaidīs mūžīgās debesis vai mūžīgā elle. „Dievs nav mirušo, bet gan dzīvo Dievs,” teikts Bībelē. Tāpēc ticīgajiem Mūžības svētdiena atgādina nevis par iznīcību, bet gan par iespēju atgriezties pie Tēva debesīs.

Baptistu baznīcā Mūžības svētdienā aizgājējus piemin, bet par tiem nemēdz aizlūgt. Cilvēks var mainīt tikai šīs zemes ceļus, turklāt Jaunajā Derībā neatrodam lūgšanas par aizgājējiem un ir noliegts sazināties ar mirušo gariem. Tāpēc mēs pateicamies, ka mums ļauts atrast Jēzu jau tagad, un lūdzam, lai Dievs ikvienu sagatavo brīdim, kad Viņš sauks mūs mājās.

Šo svētdien par mums un mūžību domāsim kopīgi dievkalpojumā 16:00. Sludinās Valmieras baptistu draudzes mācītājs Andris Akmens.