Category Archives: Svētruna

Vīriešiem

Kas ir vīrieša loma ģimenē? Kāds ir īsti vīrišķīgs vīrietis? Pavisam nesen gadījās redzēt tv reklāmu, kur tika parādīti vairāki vīrieši – viens braica ar sarkanu motorolleru, cits laistīja puķes, vēl kāds pastaigājās ar klēpja sunīšiem un fonā tika stāstīts stāsts par to, ka īsta vīrišķiba ir apdraudēta. Reklāma tomēr beidzās laimīgi, jo parādījās plastmasas divlitrīgā “Līvu alus” pudele ar saukli “īsteni vīrišķīgs alus”.
Reklāmā protams viss izskatījās skaisti. Lai arī nedzeru alu, un it sevišķi tādu, kas pildīts lielās plastmasas pudelēs, tas man vizuāli tomēr šķita uzrunājošāks par vīrieti ar gaiši zilu zīda šalli un pukuzirņu pušķi, vai to, kurš pavadā staidzināja sešus “čaučau vauvau”. Tomēr realitātē no sieviešu puses tie divlitreņu mīlētāji tiek dēvēti vairāk par pļēguriem vai lupatām, nevis īsteniem vīriešiem.
Nez kāpēc vīrieši, jeb pareizāk sakot puiši, iedomājas, ka lai kļūtu par īstu vīru ir jāspēj vistālāk aizspļaut, visrupjāk izteikties, visvairāk alkohola izdzert, visstiprāk kādam iesist, uztaisīt visskaļāko atraugu utml. Ja iepriekšējie panti Pētera vēstulē lika domāt par to, kāpēc sievietēm ir vēlme rīkoties pretēji tam, lai viņa būtu sievišķīga, tad šis septītais pants šinī pašā jautājumā uzrunā vīriešus.

1. Pētera 3:7
Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.
Continue reading

Kas ir šis bērns?

Mateja evaņģēlijs 2:1-12

Vai Ziemsvētki ir bērnu svētki? Man šķiet, ka pilnīgi noteikti tie ir svētki visiem un it īpaši bērniem. Tāpēc, ka bērni par šiem svētkiem priecājas visvairāk. Bērni vispār priecājas vairāk, un bērni ir arī tie, kas dāvā visvairāk prieku. Un mēs taču parasti vēlam Priecīgus Ziemassvētkus!
Bērni arī vairāk, nekā pieaugušie gaida un cer uz brīnumiem. Bērni paši ir viens liels brīnums. Un atkal mēs sakām – Ziemassvētki ir brīnumu laiks.
Kas tad mums nes šo Ziemsvētku prieku un brīnumus? Man šķiet, ka mums ir tādi divi brīnumaini personāži, kurus mēs īpaši izceļam šajos svētkos.

Continue reading

Augšāmcelšanās
LIELDIENĀS

Jēzus sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu tam tici?”
/Jāņa ev. 11:25-26/

Šie ir vārdi, kurus Jēzus sacīja saviem mācekļiem aptuveni nedēļu pirms krustā sišanas un augšāmcelšanās. Viņš tos sacīja pirms veica kādu brīnumu darbu – uzmodināja kādu nesen mirušu vīrieti, Lācaru.

Lieldienas ir kristiešu lielākie svētki. Tāpēc jau mums latviešiem ir arī šai dienai dots tāds nosaukums. Mēs zinām daudz dažādas konfesijas – baznīcas, kuras vieno atšķirīgas ticības apliecības izpratnes. Taču vienā lietā visas šīs draudzes ir vienotas – baptisti, luterāņi, katoļi, adventisti, vasarsvētku draudzes, metodisti, reformāti, presbiterāņi, pareizticīgie un daudzas citas denominācijām nepiederošas draudzes. Šī viena lieta ir Kristus augšāmcelšanās fakts. Kristus augšāmcelšanās diena ir lielākā diena ikvienā no šim ticīgo apvienībām. Pat tad, ja šī diena kādreiz nesakrīt vienā datumā, dēļ atšķirīgās kalendāra lietošanas, pats vienojošais fakts paliek nemainīgs – Kristus ir augšāmcēlies. Jēzus ir augšāmcēlušais Dieva Dēls.
Continue reading

Kur ir Dievs? PAR VISU, KAS TEV SVARĪGS.

Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs viens otru mīlam, Dievs paliek mūsos un viņa mīlestība mūsos ir pilnīga. No tā mēs zinām, ka paliekam viņā un viņš mūsos, ka viņš ir devis mums no sava Gara.
Un mēs esam redzējuši un liecinām, ka Tēvs ir sūtījis Dēlu par pasaules Glābēju. Ja kāds apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Dievs paliek viņā un viņš Dievā. Un mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.

/1.Jāņa 4:12-16/

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā un mūsu acis ir redzējušas tik daudz. Ja ne reāli dabā, tad daudz ko paši personīgi esam redzējuši pa televizoru. Piemēram, mūsu zemi no putna lidojuma, no kosmosa, zemūdens pasauli, kā izskatās ziemeļpolā un dienvidpolā un daudz ko citu. Ir brīnišķīgi pārzināt un apskatīt visu to, ka ir ap mums apkārt.
Bet vai jums ir gadījies kādā televīzijas pārraidē redzēt Dievu? Es šeit nedomāju kādu mākslas filmu, vai multfilmu. Vai jūs gribētu Dievu redzēt? Nevis tēlaini izsakoties, bet pavisam reāli ar savām acīm? Pasaulē cilvēki visās lietās meklē pierādījumus. Pasaules rašanās teorijām vajag pierādījumus, vēstures notikumos vajag pierādījumus, lai noteiktu elektromagnētisko un dažādu citu lauku iedarbību uz cilvēku, vajag pierādījumus. Pat lai kādu zagli sodītu, tam vajag pierādījumus – kāds viņu ir redzējis, vai arī ir kādas citas pamatotas aizdomas. Un ar to pierādījumu meklēšanu noziegumos ir interesanti, ka parasti jau tiem noziegumiem nav aculiecinieku. Vai piemēram mums ir pieejami pierādījumi tam kāds izskatās zeme griezumā no kodola līdz ekosfērai, bet neviens jau neko tādu nav redzējis. Šie pierādījumi ir balstīti un aprēķiniem un dažādiem mērījumiem. Vai pavisam vienkārša lieta – elektrība. Mums ir spēcīgi pierādījumi ka tā pastāv, bet to neviens nav redzējis. Tātad, ne viss, ko mēs varam pierādīt, obligāti ir redzams.
Continue reading