Šodien domāsim par to, kas cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš pilnvērtīgi varētu nodzīvot savu dzīvi. Gandrīz katra cilvēka dzīvē pienāk kāds moments, kad iestājas tāds kā apjukums – kā man kļūt sakārtotam, lai es nedaru lietas, kuras man pēc tam jānožēlo? Lai arī dauzi māca, ka pasaule radusies no haosa un haotiski joprojām attīstās, vairumam cilvēku tomēr gribas kaut kādu kārtību savai dzīvei. Haoss ir nomācošs.
Bībeles pirmajās grāmatās ir atrodama bauslība, kas ir Dieva likumi cilvēkiem. Vienlaikus tie ir arī likumi, lai cilvēks no grēka radītā haosa, redzētu izeju kādā sakārtotībā. Likumi ir vajadzīgi un svarīgi. Fizikā, matemātikā, valodā ir dažādi likumi, kurus ievērojot mēs kaut ko varam no šīm jomām saprast. Futbolā, hokejā u.c. sporta spēlēs ir likumi. Dievs cilvēkiem ir devis likumus kārtības labad un pašu cilvēku dēļ. Likumi nav tie kā dēļ cilvēks dzīvo, bet tie palīdz dzīvot.
Bauslība ir laba, līdz brīdim, kad tā tiek padarīta par reliģiju – kalpošanu likumam. Tas ir tas, kas ar bauslību bija noticis Jēzus laikā. Jēzus ar savu rīcību ļoti izaicināja šādus likumu sekotājus. Dievs bija devis kādu ļoti labu lietu, bet cilvēks to atkal bija ņēmis un sabojājis. Patiesībā visu to labo, ko Dievs mums ir devis, mēs ņemam un sabojājam – naudu, sportu, mūziku, seksu, dažādus augus, brīvību utt.
Dievs visu laiku pēc grēkā krišanas cilvēkam ir nācis palīgā. Un faktiski sodīšana ir tā palīdzība, kura uz cilvēku ir daudz maz arī iedarbojusies. Bet arī tikai uz īsu laiku. Un tad Dievs veica kaut ko radikālu. Viņš, kā cilvēks pats nāca pie cilvēkiem un ne vairs tikai mācīja un audzināja, bet ar savu piemēru rādīja, kā dzīvot īstu un sakārtotu, un pilnīgu dzīvi.
Šoreiz redzēsim gan piemēru, gan pamācību, gan audzināšanu – visu kopā vienā notikumā.

Continue reading →