“Jēzus ir tas piemērs, kurš dod bauslībai jaunu spēku.”
Tas būtu tā, itkā Viņš pielietu klāt savas asinis Veca Derībā upurētajām jēru asinīm, lai atdzīvinātu bauslību.
Nē, Jaunā Derība ir pavisam kas cits. Bauslība izbeidz savas funkcijas, jo ir atnācis Kristus, kas mums sniedz pestīšanu. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.
Nē, Jēzus ar savām asinīm upuru asinis gan nepapildina. Upurēšana ir grēku izpirkšana, Jēzus to ir izbeidzis ar sevis upurēšanu. Bet upurēšana nav bauslība. Bauslība ir Dieva likumi cilvēku labā un Mateja 5:17 pavisam konkrēti Jēzus saka, ka neko no tā viņš neizbeidz, un ka no bauslības neatņem ne mazāko rakstu zīmi. Būtu jābūt ļoti uzmanīgiem uzskatīt, ka bauslības likumi šodien ir izbeigti. Protams, laikā pēc Jēzus uz bauslību jāraugās pavisam savādāk kā vecās derības laikā. Tomēr nevis domājot, kas no bauslības būtu derīgs arī šodien, bet gan kā bauslības vārds uz mani runā šodien, kad tas ir Jēzus izgaismots.
Ruta
Gal.3: Kāpēc tad ir dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klāt pielikta – līdz nāktu dzimums, kam ir dots apsolījums, – eņģeļu dota tā, ar starpnieka roku uzrakstīta.
20 Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.
21 Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.
22 Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23 Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk.
24 Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.
Es nekādā ziņā nenoniecinu Bauslību. Tomēr redzu Jaunās Derības nozīmi (Baušļi bija iepriekšējā Derība) un taisnošanu tikai Kristū.
“Jēzus ir tas piemērs, kurš dod bauslībai jaunu spēku.”
Tas būtu tā, itkā Viņš pielietu klāt savas asinis Veca Derībā upurētajām jēru asinīm, lai atdzīvinātu bauslību.
Nē, Jaunā Derība ir pavisam kas cits. Bauslība izbeidz savas funkcijas, jo ir atnācis Kristus, kas mums sniedz pestīšanu. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.
Nē, Jēzus ar savām asinīm upuru asinis gan nepapildina. Upurēšana ir grēku izpirkšana, Jēzus to ir izbeidzis ar sevis upurēšanu. Bet upurēšana nav bauslība. Bauslība ir Dieva likumi cilvēku labā un Mateja 5:17 pavisam konkrēti Jēzus saka, ka neko no tā viņš neizbeidz, un ka no bauslības neatņem ne mazāko rakstu zīmi. Būtu jābūt ļoti uzmanīgiem uzskatīt, ka bauslības likumi šodien ir izbeigti. Protams, laikā pēc Jēzus uz bauslību jāraugās pavisam savādāk kā vecās derības laikā. Tomēr nevis domājot, kas no bauslības būtu derīgs arī šodien, bet gan kā bauslības vārds uz mani runā šodien, kad tas ir Jēzus izgaismots.
Gal.3: Kāpēc tad ir dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klāt pielikta – līdz nāktu dzimums, kam ir dots apsolījums, – eņģeļu dota tā, ar starpnieka roku uzrakstīta.
20 Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.
21 Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.
22 Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23 Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk.
24 Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.
Es nekādā ziņā nenoniecinu Bauslību. Tomēr redzu Jaunās Derības nozīmi (Baušļi bija iepriekšējā Derība) un taisnošanu tikai Kristū.